Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā +1 °C
Sniegs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne
"Ar šo rosinājumu vēlos dot viņiem vēl vienu iespēju un pierādīt tautai, ka viņi zina, kā priekšā viņi ir atbildīgi"

Lasītājs vēstulē Vējonim: Saeimas atlaišana pašreizējā sistēmā neko nemainīs

Publicējam lasītāja Kristapa Radkēviča iesūtītu atklātu vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurā Radkēvičs, kritizējot parlamenta un valdības darbu norāda: "Augstam amatam piedien augsts atalgojums, taču tam ir arī augsta atbildība, un diemžēl nākas atzīt, ka jau gadu gadiem Latvijas Republikas priekšstāvji šo atbildību nespēj pret tautu iznest uz saviem pleciem." Radkēvičs uzskata, ka pie pašreizējās kārtības, kādā tiek ievēlēta Saeima, parlamenta atlaišana neko nemainīs, tāpēc rosina Valsts prezidentu apsvērt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā.

Latvijas valsts prezidentam
Raimonda Vējoņa kungam
Pils laukums 3, Rīga, LV-1900

Kristapa Radkēviča
 

LŪGUMS-ROSINĀJUMS


Augsti godātais Raimonda Vējoņa kungs!


Rakstu Jums ne tikai savā vārdā, bet arī lielas daļas tautas vārdā, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā nostiprinātās tiesības, proti, ka "ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izlatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta".

Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas visu laiku par kaut ko sūdzas un ir neapmierināti, tomēr reizēm arī manai pacietībai pienāk gals, un esmu nolēmis rīkoties, vismaz kaut ko darīt, ne tikai runāt. Protams, tas var neko nemainīt, bet, iespējams, kāds kaut ko vairāk padomās par Latvijas valsts problēmām. Un tagad pāreju pie jautājumu, kura dēļ Jums rakstu.

Rakstu Jums tādēļ, ka manā uztverē šobrīd notiekošais Latvijas Republikas Saeimā, tās pieņemtie lēmumi un paustās idejas ir klajā pretrunā Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam. Nākas piekrist tiesībsarga Jura Jansona paustajam, ka Latvijas Republikas Satversmē paustās pamattiesības un vērtības ir vienkāši piesmietas, un kas visskumjāk, ka to veicina likumdevēja vara – Latvijas Republikas Saeima.

Es šajā vēstījumā, rakstot Jums, nevēlos iedziļināties visās Latvijas Republikas Saeimas un atsevišķu deputātu paustajās idejās, taču vēlos norādīt, ka, piemēram, jautājumā par nākamā gada budžetu, kas šobrīd ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas visus uztrauc, likumdevējs diemžēl domā tikai un vienīgi par savu labumu, nevis tautu, ko nekādā gadījumā nevar savienot ar Latvijas Republikas Satversmē paustajām atziņām un pamatnostādnēm, un, konkrēti, Latvijas Republikas Satversmes 95. pants nosaka, ka "valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam." Interpretējot šo tiesību normu, kas pausta augstākminētajā Latvijas Republikas Satversmes pantā, valdība rīkojas tieši pretēji, pieņemot lēmumus tikai savās interesēs un veicinot nevis tautiešu atgriešanos Latvijā, bet tieši mudinot doties prom, netieši norādot, ka mēs viņiem neesam vajadzīgi, un dažkārt pat visai atklāti ņirgājoties par tautu, piemēram, norādot, ka algas jau tā šobrīd ir par lielu.

Tauta saprot, ka nav iespējams mākslīgi palielināt algas, pacelt minimālo algu, kā arī risināt citus sasāpējušus jautājumus, taču valdībai šajā gadījumā būtu jāuztraucas tieši par tautas nevis pašu kabatu labklājību un jāveicina ražošanas attīstība, veidojot papildu darba vietas un attīstot konkurenci, nevis jāpalielina pašu ienākumi uz tautas un valsts nodokļu maksātāju rēķina. Augstam amatam piedien augsts atalgojums, taču tam ir arī augsta atbildība, un diemžēl nākas atzīt, ka

jau gadu gadiem Latvijas Republikas priekšstāvji šo atbildību nespēj pret tautu iznest uz saviem pleciem.

Uzskatu, ka ir pienācis pēdējais laiks rīkoties, lai to mainītu.

Vēlos uzdot Jums retorisku jautājumu, uz kuru nav jāatbild, bet vēlos, lai Jūs padomātu un aizdomātos gan par šo jautājumju, gan par to, kā kopumā jūtas tauta un kāpēc. Vai uzņēmuma vadītājs, kurš būtu atlaidis kādu darbinieku, kurš būtu apzināti slikti veicis savus darba pienākumus vai tos nebūtu veicis vispār, tiktu pēc laika pieņemts darbā atpakaļ? Manuprāt, nē. Var jau būt, ka kādam citam atbilde būtu cita. Šobrīd norisinās aktuāla jautājuma lemšana par parakstīšanos par Latvijas Republikas Saeimas atlaišanu. Taču manā ieskatā Latvijas Republikas Saeimas atlaišanai uz doto brīdi nav jēgas, jo pēc tam ārkārtas vēlēšanās, tie paši kandidāti tiek ievēlēti atpakaļ un nekāda mācība nav tikusi gūta, ir radušies tikai izdevumi, kas saistīti ar Latvijas Republikas Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. Var jau, protams, teikt, ka pati tauta šos pašus kandidātus ievēlē atkārtoti, taču šajā gadījumā tā ir sistēmas problēma, proti, kā saka tiek izdarīta izvēle par tiem pašiem kandidātiem, jo citas alternatīvas netiek piedāvātas. Tiek, tā sakot, tautas valodā runājot, "izvēlēts mazākais ļaunums no visiem", kā arī ir nostiprinājies viedoklis par to, ka jaunās partijas neko nespēs sasniegt, un tās negūst popularitāti. Teši tāpēc es uzskatu, ka šajā jautājumā ir kas jāmaina.

Es varētu uzskaitīt daudzus problēmātiskus jautājumus mūsu valstī, taču tas nav mana vēstījuma mērķis. Mērķis ir lūgt Jūs padomāt par manis iepriekš un turpmāk teikto, iespējams, tajā ieklausīties un lemt par iespējamu likumprojekta iesniegšanu Latvijas Republikas Saeimā grozījumu izdarīšanai par kārtību, kādā tiek ievēlēta Latvijas Republikas Saeima. Un man šajā jautājumā ir savs skatījums, par ko es vēlos dot arī savu viedokli.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 9. pantu "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu". Latvijas Republikas Satversme nosaka pamatnoteikumus, taču, protams, kārtība, kādā tiek ievēlēta Latvijas Republikas Saeima, tiek noteikta Saeimas vēlēšanu likumā. Un tieši par to ir mans lūgums. Kā jau iepriekš minēju,

nebūs neviens uzņēmums, kas labprātīgi ņems atpakaļ darbā darbinieku, kurš iepriekš ticis atlaists par kādiem pārkāpumiem vai pienākumu nepildīšanu, tāpēc es uzskatu, ka šāds pats princips būtu jāattiecina arī uz mūsu tautas 100 priekšstāvjiem.

Un, proti, lūdzu Jums apdomāt un lemt jautājumu par likumprojekta iesniegšanu Saeimā, grozījumu izdarīšanai Saeimas vēlēšanu likuma 5. pantā, nosakot un pievienojot punktu, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras kandidējušas uz ievēlēšanu un tikušas ievēlētas iepriekšējās Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās, tas attiecas arī uz ārkārtas vēlēšanām, nosakot, ka atkārtoti uz ievēlēšanu Latvijas Republikas Saeimā var kandidēt pēc viena termiņa izlaišanas, kā arī nosakot to, ka uz ievēlēšanu nevar kandidēt personas, kuras tikušas atlaistas, proti, noticis referendums par Latvijas Republikas Saeimas atlaišanu.

Atbildēšu arī uz jautājumu, ko šāda likumprojekta sagatavošanu un ieviešana realitātē dotu ne tikai valdībai, bet jo īpaši sabiedrībai. Pirmkārt, deputātiem nāktos tiešām atbildīgi pildīt savus amata pienākumus, ja pēc viena izlaista vēlēšanu termiņa viņi vēlētos atgriezties darbā Latvijas Republikas Saeimā, otrkārt, tas liktu pildīt tautai dotos solījumus, zinot, ka atlaišanas gadījumā, nevarētu turpmāk cerēt uz darbu Latvijas Republikas Saeimā, kā arī svarīgi ir tas, ka tas veicinātu politisko konkurenci un attīstību, vienkāršāk sakot, tiktu dota iespēja arī citiem pierādīt savu varēšanu valdības gaiteņos jeb, kā tiek runāts tautas valodā, tiktu "dota iespēja jaunajiem".

Vēlos norādīt, ka zinu, ka ar Latvijas Republikas Satversmes 65. panta nosacījumiem "likumprojektus var iesniegt Saeimā Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju".

Apzinos, ka man pašam būtu grūti savākt desmito daļu vēlētāju parakstu tieši laika trūkama dēļ, jo man pašam ir darbs, ģimene, taču vienlaikus vēlos vērst uzmanību uz to, ka ar šo rosinājumu es lūdzu to darīt Jūs, Latvijas Valsts prezidentu, lemt par šāda likumprojekta iesniegšanu izlemšanai Latvijas Republikas Saeimā, tādā veidā veicinot atbalstu Latvijas tautai. Vēlos norādīt, ka esmu sagatavojis arī paša likumprojekta grozījumus, ko pievienoju šī rosinājuma pielikumā.

Vēlos norādīt, ka apzinos, ka šāds likumprojekts Latvijas Republikas Saeimā var negūt atsaucību un, iespējams, ka tas netiks pieņemts, taču pats galvenais šī rosinājuma un, cerams, arī Jūsu iesniegta likumprojekta mērķis ir ieraudzīt Latvijas Republikas Saeimas patieso seju. Lai gan daudzi darbi un Latvijas Republikas Saeimas rīcība ir runājuši paši par sevi, ko arī pats norādīju iepriekš, kā arī tauta ir zaudējusi ticību saviem priekšstāvjiem, ar šo rosinājumu vēlos dot viņiem vēl vienu iespēju un pierādīt tautai, ka viņi zina, kā priekšā viņi ir atbildīgi un kas viņiem ir devuši šo darbu un iespēju pārstāvēt tautu un valsti arīdzan starptautiskā līmenī.

Cerot, uz sadarbību, gaidīšu Jūsu atbildi rakstiskā veidā par minēto jautājumu, Jūsu viedokli, saskaņā ar Iesniegumu likuma 5. panta trešo daļu.

Pielikumā: likumprojekta Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā anotācija uz divām lapām.

 


Patiesā cieņā ar laba vēlējumiem,
Kristaps Radkēvičs

Rīgā, 2016. gada 6. decembrī


 


 


 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē