Kučinskis sacīja, ka citas pašvaldības Rīgas lēmumam varētu sekot tikai tad, ja nenotiks sarunas starp pašvaldībām par turpmāko darbību un saliedētību. "Ja nenotiks sarunas un ja nenotiks kaut kāda kompromisa vai vienotības meklēšana pašvaldību starpā, tad tas varētu sākties. Bet es domāju, ka tā nebūs un diezin vai kāds vēl pievienosies Rīgai," prognozēja Kučinskis.
Viņaprāt, šāds Rīgas pašvaldības lēmums ir aktualizējis iekšējo sadarbību starp novadiem un pilsētām, kā arī LPS spēku vai nespēku. Tās arī esot sekas pašvaldību šķelšanai.
"Bagātās - nabagās, Latgale - pārējais, lielie un mazie un tā tālāk. Kā redzams, tas noveda pie tā, ka par ārkārtīgi lētu naudu tika pieņemti pašvaldībām īslaicīgi izdevīgi lēmumi," pauda LLPA pārstāvis, piebilstot, ka nevienai pašvaldībai nav skaidra tās nākotne pēc 2013.gada.
Viņš pastāstīja, ka lielās pilsētas jau ir rosinājušas novadus un pilsētas sēsties pie viena sarunu galda, lai runātu par turpmāko darbību un saliedētību vai tieši pretējo. "Man šķiet, ka šobrīd bumba ir Pašvaldību savienības pusē. Tā ir institūcija, kurai nedrīkst ļaut noplacināt tās spēku. Un šobrīd ir iespaids, ka to ir izdevies izdarīt," teica Kučinskis. Pēc viņa domām, valdībai esot izdevīgi vājināt LPS un pašvaldību attiecības, jo tādā veidā iespējams "par pieciem latiem nopirkt 80 pašvaldības", kā tas bijis šonedēļ, kad LPS piekāpās Finanšu ministrijas ierosinājumam subsidēt nabadzīgākās pašvaldības.
Jau ziņots, ka Rīga šonedēļ paziņoja, ka aptur savu darbību LPS, jo savienība sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses. Dalības maksa 2013.gadā 50 000 latu apmērā tikšot novirzīta rīdzinieku vajadzībām.
Latvijas Pašvaldību savienība un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis šonedēļ parakstīja valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2013.gada valsts budžetu.
Dokuments paredz, ka nākamgad tiks saglabāta esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā.
Palielinot IIN proporciju pašvaldībām līdz 85%, tās iegūtu papildus 58 miljonus latu, no kuriem kopumā 41% nonāktu Rīgas budžetā. Lai papildu līdzekļi mērķtiecīgāk nonāktu trūcīgajās pašvaldībās, nevis padarītu turīgās pašvaldības vēl bagātākas, valdības pārstāvji piedāvāja saglabāt IIN proporciju 80 % apmērā, piešķirot 11,5 miljonus trūcīgākajiem novadiem un pilsētām.