Fiziskas personas maksātnespēja ir galējais risinājums cilvēkam, kurš ir nonācis finanšu grūtībās, nevis piedāvājums visos gadījumos, kad parādnieks nespēj vai negrib kārtot savas saistības. Nepamatotu maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšana veicinātu cilvēku izlikšanu no mājām, apgrūtinātu jauno ģimeņu iespējas iegūt mājokli ar kredīta palīdzību, paaugstinātu procentu likmes godprātīgajiem kredītu maksātājiem un veicinātu bezatbildīgu aizņemšanos.
Saeimas deputātu grupa (tā sauktais Olšteina sešinieks) ir sagatavojuši priekšlikumus grozījumiem maksātnespējas likumā, paredzot maksātnespējas procesu fiziskām personām padarīt lētāku, ātrāku un vienkāršāku. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) analīzes, grozījumi pamatā vērsti uz tādu parādnieku maksājumu norakstīšanu, kuru aizņēmumi pārsniedz 100 tūkstošus latu, tas ir, veicina neveiksmīgu nekustamo īpašumu spekulantu atbrīvošanu no parādiem uz citu godprātīgo maksātāju rēķina.
Tāpat nav saprotams un pieņemams grozījumu autoru izvirzītais mērķis - padarīt maksātnespējas procesu pieejamu personām, kuras izlietojušas kredītu līgumā neparedzētajam mērķim. Vēlamies norādīt, ka fizisko personu maksātnespējas procesam ir jābūt piemērojamam labticīgiem parādniekiem, bet kredīta izmantošana līgumā neparedzētiem mērķiem ir noziegums saskaņā ar Krimināllikumu. Šādu grozījumu pieņemšana viennozīmīgi vairotu bezatbildīgu aizņemšanos un saistību nepildīšanas apjomus.
Bezatbildīgu aizņemšanos un jaunu nekustamā īpašuma burbuli radītu arī maksātnespējas likuma grozījumu autoru ideja iestrādāt likumā tā saukto "nolikto atslēgu principu". Šī principa darbība atsevišķos ASV štatos bija viens no galvenajiem iemesliem, kas 2008. gadā radīja finanšu krīzi vispirms ASV, bet pēc tam visā pasaulē. Turklāt, ja šobrīd kredītņēmējiem sagādā grūtības nodrošināt vismaz 10% no pirmās iemaksas, tad "nolikto atslēgu princips" viennozīmīgi novedīs pie situācijas, kad kredītņēmējiem būs jānodrošina pirmā iemaksa vismaz 40-50% apmērā, kā arī paaugstināsies aizdevumu procentu likmes. Līdz ar to kreditēšana vairs nedarbosies kā ekonomikas sildīšanas mehānisms. Īpaši smagi tas var skart jaunās ģimenes, kurām nepieciešams pirmais mājoklis, bet nav pietiekami lielu sākotnējo uzkrājumu.
Maksātnespēja nav viegls process ne finansiāli, ne juridiski, ne emocionāli. Cilvēki, kas iziet maksātnespējas procesu, zaudē visu savu īpašumu - tas tiek izpārdots, cilvēki tiek izmesti no mājokļiem, zaudē iedzīvi un mantas, arī ģimenes kopīpašumu. Dati par parādnieku tiek ievietoti maksātnespējas reģistrā, un nākamo 10 gadu laikā parādnieks šo procesu atkārtoti izmantot nevar; informācijā tāpat tiek ievietota arī kredītreģistrā un turpmāk var būt apgrūtināta kredītu pieejamība. Tādēļ, pirms lemt par maksātnespējas procesa uzsākšanu, jebkuram bankas klientam, ja viņam ir problēmas ar saistību pildīšanu, būtu vispirms jāvēršas savā bankā un kopīgi jāmeklē risinājums. Pēc Finanšu un kapitāla komisijas datiem, mājsaimniecībām izsniegto banku pārstrukturēto kredītu atlikums 2011. gada beigās sasniedza 757 tūkstošus latu jeb 14,3% no kopējā mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoma.
Pašreiz fizisko personu maksātnespējas process saskaņā ar maksātnespējas likumu (spēkā ar 2010. gada 1. novembri) ir uzsākts aptuveni 1000 fizisku personu. Lielākā daļa no uzsāktajiem procesiem vēl atrodas bankrota procesa stadijā, un gadījumu, kad tiesa ir apstiprinājusi saistības plānu, ir mazāk par 200. Uz šo brīdi vēl nav pabeigts neviens saistību dzēšanas plāns. Tādēļ Latvijas Komercbanku asociācija uzskata, ka ir pāragri mainīt likuma normas, kuras vēl nav pat spētas piemērot dzīvē un izvērtētas to stiprās un vājās puses.
Papildus jāatzīmē, ka situācija ar maksātnespējas likuma grozījumiem pašlaik ir ļoti mulsinoša. Tieslietu ministrijas vadīta grupa, kurā bija plaši pārstāvētas visas ieinteresētās puses, ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem MK likumā, kas drīz ir jāizskata Ministru kabinetā, un kuru pamatideja ir pāreja no trim uz vienu maksātnespējas regulējumu juridiskām personām. Taču paralēli šim darbam tiek iniciēti arī deputātu priekšlikumi, kas nav diskutēti plašā sabiedrības lokā un kam nav veikts nekāds ietekmes novērtējums.