Viens no tiem - Latvijas zemessardzes loma mācībās. Pirmo reizi Latvijā notiekošo lauka kaujas mācību virsvadība uzticēta zemessardzei, vēl tiešāk - 1. zemessardzes novada komandierim pulkvedim Mārtiņam Libertam. Zināmā mērā tas uzskatāms par likumsakarību, jo uz brīvprātības principiem veidotā organizācija, neraugoties uz nepilnīgo finansējumu, ir viens no labākajiem piemēriem valstī, kas apgāž apgalvojumu par naudas izšķiro lomu. Šādos apstākļos zemessardze spējusi parādīt labākus rezultātus nekā pērn. Pulkvedis Liberts sekmes saista ar precīzu un pārdomātu vadību - jāprot izšķirties par svarīgāko, obligāti nepieciešamo, un pārējo nebūtisko. Galvenais, ka šādā veidā zemessardze - Latvijas Bruņoto spēku svarīga sastāvdaļa - spēj vairot kaujas spējas. Negaidīti liela interese par zemessardzi esot vērojama prāvā daļā jaunatnes. Tas bijis uzskatāmi redzams 4. maijā Kuldīgā, kur notika svētku parāde, pēc kuras sekmīgi noritējusi rekrutēšana zemessardzē.
Saber strike 2013 piedalās arī zemessardzes rota, kas jau pusgadu tiek gatavota sešus mēnešus ilgai dežūrai Eiropas Savienības kaujas grupā. Tikko šī vienība atgriezusies no atestācijas mācībām Lielbritānijā, par ko saņēmusi labu novērtējumu. Tas, protams, ceļ pašapziņu un vairo Latvijas Bruņoto spēku spējas. Pusgadā sagatavot karavīrus, kas gatavi nevis parastām miera uzturēšanas operācijām, bet reālai karadarbībai, nav viegli.
Šī gada mācību scenārijs ir atšķirīgs, jo miera uzturēšanas operāciju veikšanas treniņa vietā tagad uzmanība fokusēta uz konvenciālā kara vešanas iemaņu uzlabošanu. Atšķirība milzīga. Pirmajā gadījumā mūsu militārpersonas ierodas konflikta pārņemtā valstī, izvietojas starp divām karojošām pusēm un aicina nenogalināt, taču otrajā gadījumā uzdevums ir pilnīgi pretējs - ienaidnieks jāiznīcina. Kā skaidro pulkvedis Liberts, tas ir akcents uz Latvijas aizsardzību. Kā parasti arī šogad mācībās piedalās ASV aviācija, jo par nopietnām apmācībām kara vešanā bez gaisa spēkiem, protams, runāt nenākas.
Mācību otrajā nedēļā visi iesaistītie spēki - latviešu, igauņu, lietuviešu rotas - tiks apvienotas daudznacionālajā bataljonā, kas izcīnīs uzbrukuma un aizsardzības kaujas četru diennakšu garumā. Būtiski ir tas, ka Baltijas valstu karavīri spēj sadarboties gan savā starpā, gan arī ar citiem mācību dalībniekiem - britiem un amerikāņiem. To nosaka kopīgas valodas lietošana, sakaru un procedūru savietojamība. Lieki teikt, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas spējas darboties kopīgi ir ievērojami labākas nekā XX gadsimta 30. gadu nogalē.