Daudzi kultūras darbinieki ir pārsteigti, ka viņiem liek uzrakstīt mārketinga stratēģiju, plānus, izmaksas utt., brīnās, ka var būt kultūras produkts? Tie kultūras darbinieki, kas šīs pārmaiņas vēl nesaprot, dzīvo pagātnes ilūzijās. Džeremijs Rifkins turpina: „Kultūras produkcijai kļūstot par vienu no nozīmīgākajām ekonomiskajām vērtībām, mārketings kļūst arvien nozīmīgāks ne tikai komercijas pasaulē”. Šīs pārmaiņas nenotiek tikai Latvijā, bet gan visā pasaulē, kur vairs kultūras darbinieks jau sen nav lūdzēja lomā - cik valsts viņam piešķirs naudu, bet attīstītajās valstīs radošās industrijas ir visātrāk augošais ekonomikas sektors. Neskatoties uz to, ka pasaulē ir smagās rūpniecības krīze, toties notiek „radošo industriju” sektora strauja paplašināšanās. Tradicionālie kultūras institūti meklē jaunas formas, lai kļūtu par konkurētspējīgiem spēlētājiem ekonomikā.
Māksla vai industrija?
Viena no radošo industriju veidiem ir arī filmu industrija. Kas dod naudu jūsu filmai? Jūs pats? Valsts finansējums? Ja tas būs jūsu naudas maks, tad vispirms sev uzdotu jautājumu - vai būs tirgus jūsu iecerētai filmai? Jūs veidotu tādu filmas mārketinga kampaņu, lai to varētu pārdot. Gandrīz visi cilvēki apmeklē kinoteātri, lai gūtu noteikta veida iespaidus. Ja viņi vēlas redzēt romantisku komēdiju, tad jāfilmē romantisks stāsts, kurā dzirkstī humors. Ja viņi iet uz šausmu filmu, tad filmā jābūt briesmoņiem un asins epizodēm.
Vispirms jums būtu jānoskaidro, kāds būs jūsu filmas žanrs un cik liela būs jūsu mērķa auditorija. Tas varētu būt kases grāvējs vai to noskatīsies tikai daži cilvēki (pat ja kritiķi filmu atzīs par šedevru, tomēr atcerieties, ka kritiķu slavinātās filmas arī bieži tiek rādītas tukšās kinozālēs)? Vairums tās saucamās „indie” filmas ir grūti klasificēt pie kāda noteikta žanra, tāpēc tās ir grūti pārdot. Šausmu filma ar pārāk gudru un filozofisku domu diez vai ieinteresēs skatītāju pūļus, tāpat kā komēdija, kura nav ne smieklīga, ne romantiska.
Nākošais - jāizvēlas žanrs, kuram ir pieprasījums. Pirms vairāk kā desmit gadiem ļoti populārs bija vesterna žanrs. Bet nosauciet tagad kaut vai vienu veiksmīgu vesternu, kas ir uzfilmēts pēdējā laikā.
Labām šausmu filmām gandrīz vienmēr ir pieprasījums, tāpēc daudzi jaunie režisori sāk savu karjeru tieši ar šo žanru. Varat datus pārbaudīt IMDB mājas lapā.
Žanru popularitāte mainās gadu no gada, dažreiz pat pa mēnešiem. Ja pēkšņi tirgū būs fantastikas filmu pārpilnība, cilvēki izklaidei izvēlēsies kaut ko citu. Vienmēr režisoram jāuzdod sev jautājums: „Par ko ir mana filma? Kas manu filmu skatīsies?” Ja ar jūsu filmu piekritīs strādāt tikai ierobežots skaits distributoru, pārdot nebūs viegli. Bez tam, ja filma nebūs domāta ārzemju skatītājam, tad jūs zaudējat milzīgu starptautisko auditoriju.
Diemžēl ir gandrīz neiespējami izzīlēt, kādi žanri būs populāri pēc gada vai diviem. Vēl viens jautājums - vai jūsu scenārijs atšķiras no citiem? Vai jūs ieinteresēsiet skatītāju tik ļoti, ka viņš šķirsies no savas naudas un ies skatīties jūsu filmu? Un ne tikai Latvijā.
Latvijai ir ar ko lepoties
Atcerieties, ka šodien mēs konkurējam ar visu pasauli un mārketinga laikmetā ir ļoti svarīgi - ar ko jūs atšķiraties no pārējās pasaules, nevis censties būt kādam līdzīgam. Mums nav jābūt līdzīgiem ne Eiropas, ne ASV, ne Krievijas kino. Latviešu kino ir savas tradīcijas, savi vecmeistari, no kā mēs varam mācīties un veidot jauno mūsdienu Latvijas kinomākslu. Un ja mēs mazliet redzētu tālāk par savu degunu, tad saprastu, ka Latvijā ir daudz kas, no kā mums jākaunas, bet arī daudz kas ar ko lepoties. Ja jūs vēlaties kaut ko parādīt pasaulei un vēl pārdot - jūs taču neejat pa ielu un nebļaujat: „Paskatieties uz mani, kāda man ir neglīta cepure!”
Vēl ja runājam par žanru filmai Kolka Cool - ja filmas anotācijā būtu norādīts, ka tā ir „melnā komēdija”, tad nevienam neienāktu iet skatīties filmu ar maziem bērniem. Šoreiz režisoram Jurim Poškum paveicās, jo politiķis Raivis Dzintars filmai Kolka Cool izveidoja solīdu reklāmas kampaņu. Tagad filmu Latvijā noskatīsies kaut vai tāpēc vien, lai katrs kam nav slinkums, izteiktu savu viedokli.
Bet ja nopietni - kino ir visietekmīgakā no mākslām, kas veido Latvijas tēlu pasaulē, un ja mēs Latvijā varētu sadalīt naudu vismaz desmit filmām, tad varētu atļauties arī kādu filmu kā nodevu kinokritiķiem un „melnās komēdijas” žanram, bet ja varam atļauties uzfilmēt tikai dažas mākslas filmas, tad ir ļoti jāpārdomā, kādu vēstījumu par valsts naudu mūsu filma nesīs pasaulei par Latviju.
Paskaidrojums.
Radošās industrijas – aktivitātes, kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls celt labklājību un radīt darba vietas. Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un kultūras industrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafisko dizainu un lietišķo mākslu), filmu, datorspēles un patērētāju iesaistīto programmatūras, mūziku, jaunos medijus, izdevējdarbību, radio un televīziju.
Radošās ekonomika – jaunā ekonomika, kas balstās uz nemateriālām vērtībām: zināšanām un inovācijām.
Elita Evarte-Dombrava
Grāmatas Radošais mārketings,
studiju programmas Izklaides industrijas vadība un producēšana
autore