"Valstij ceļus izdevīgi būvēt, kad ir tik lēts darbaspēks kā pašlaik. Lielākā daļa ieguldījumu un paši ceļi paliks Latvijā, radot ievērojamu ceļu būves industrijas apkalpojošo sektoru," uzsvēra O.Kehris.
Viņš arī pauda viedokli, ka valsts var atļauties aizņemties vairāk, tomēr naudu nedrīkst ieguldīt nemākulīgi.
Vērtējot Latvijas ekonomiku neatkarības laikā, O.Kehris sacīja, ka īpaši daudz kļūdu tika pieļauts 2007. un 2008. gadā, kas noveda pie tik dziļas krīzes. "Tik sāpīgu iekritienu un lielu emigrāciju mēs nebijām pelnījuši," atzina O.Kehris. Viņš arī sacīja, ka par dažām kļūdām lielajā privatizācijā nākas maksāt vēl ilgi. "Runājot par sertifikātiem, es nebiju to atbalstītājs, jo uzskatīju, ka tie nevis radīs vienlīdzību, bet palielinās nevienlīdzību. Tā tas arī notika," intervijā sacīja ekonomists.
"Lielajā privatizācijā netika radīti priekšnoteikumi, lai daudzie mazie īpašnieki ar profesionāli vadītu ieguldījumu sabiedrību starpniecību pārvaldītu uzņēmumus. Tā vietā tika radīti apstākļi, lai viņi lēti pārdotu savas daļas. Šādā veidā privatizācija palielināja sociālo nevienlīdzību," skaidroja O.Kehris, vienlaikus piebilstot, ka mazās un vidējās privatizācijas rezultātā tomēr radās plašāks īpašnieku slānis, piemēram, dzīvokļiem, u.c.
Runājot par pie varas esošajiem šodien, ekonomists uzsvēra, ka "tas, ka Latvijas politiskajā spektrā nav bijis spēcīgas kreisās partijas (nepārprotiet, ar to nedomāju krievisku partiju), tas nenāk par labu valsts attīstībai un nerosina labējās partijas konsolidēties".
"Mēs vēlamies, lai mums viss būtu un par to nekas nebūtu. Tā nesanāk. Nevar vienlaikus gribēt ASV zemos nodokļus un augstu sociālo aizsargātību kā vecajās Rietumeiropas valstīs. Tā ir cilvēku mānīšana. Ja mēs gribam skandināvu sociālo aizsardzību, tad nevaram runāt par nodokļu samazināšanu. Lielāka "labklājības valsts" nozīmē, ka enerģijas izrāvienam būs mazāk un pieauguma tempi būs lēnāki," skaidroja O.Kehris.
Runājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, ekonomists norādīja, ka galvenajai priekšvēlēšanu diskusijai jābūt par jaunu darba vietu radīšanu. "Valsts uzdevums ir radīt apstākļus, lai privātais uzņēmējs radītu darba vietas. Tomēr bez valdības atbalsta darba vietu radīšanā daudz izdarīt nevar. Ar to nedomāju valsts ierēdņu, valsts uzņēmumu darbinieku skaita palielināšanu vai jaunu valsts uzņēmumu veidošanu. Ja gada laikā Latvijā iedzīvotāju ir par divām Dobelēm mazāk, turklāt novecojam, tad rodas jautājums: kurš uzturēs pensionārus?" domā ekonomists.
"Ja visi pirms brīža paziņoja, ka mērķis ir demogrāfiskā stāvokļa uzlabošana, tad mums nav kur atkāpties un jārada darba vietas plašākam iedzīvotāju slānim. Ar tehnoloģijām veidot parkus, kur strādās pieci latvieši un desmit viesstrādnieki, kas radīs eksportspējīgu preci, – tā nevar izglābt valsti. Kaut arī šādi parki ir vajadzīgi," uzskata O.Kehris.