Viņš piedzima ar retu, smagu sirdskaiti, taču nelaimē paveicās - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) kardioķirurgi Austrijā bija apguvuši operāciju, kas viņu glāba. Operācijas otrais posms paveikts pirms pusotra mēneša, un mediķi un vecāki gatavi pastāstīt.
«Augstākās pilotāžas operācija,» sarunvalodā saka dakteri. Pēdējos gados BKUS Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas ķirurgi prasmes audzējuši, vismaz pāris reižu gadā braucot smelties zināšanas ārvalstu klīnikās, un BKUS regulāri viesojas arī vadošie bērnu kardiologi no Itālijas, ar kuriem sadarbību sāka Latvijas Bērnu kardioloģijas centra dibinātājs, tagad profesors konsultants Aris Lācis. Arī šogad ieradīsies augsta līmeņa speciālisti. Pērn, pateicoties Bērnu slimnīcas fonda atbalstam - saņemtajiem ziedojumiem -, arī izdevās īstenot apmācības programmu. Sadarbība ir būtiska, jo Latvijas mazā populācija nosaka to, ka te ik gadu ir mazāk nekā 200 bērnu ar iedzimtām sirdskaitēm, turklāt ne visi jāoperē. Lielākās valstīs operāciju skaits un arī pieredze lielāka. «Kā gan mēs tik mazā valstī ar salīdzinoši nelielu operāciju skaitu varētu tādu līmeni panākt, ja nebūtu starptautiskas sadarbības?» retoriski jautā Valts Ozoliņš, klīnikas vadītājs. Latvijā operāciju izmaksas ir krietni zemākas nekā rietumvalstīs. Kardioķirurģijas virsārsts Lauris Šmits norāda: bērnu iedzimto sirdskaišu ķirurģijā modifikācijas veido milzīgu sirdskaišu spektru, turklāt būtisks ir bērnu vecums. Kādu metodi var lietot jaundzimušajiem, bet ne vecākiem bērniem, un otrādi.
Vispirms kristīja
To, ka bērnam būs problēmas ar sirdi, Irina uzzināja septītajā grūtniecības mēnesī, veicot ultrasonogrāfiju. Ginekologs nosūtīja pie kardiologa, atklājās - par valsts naudu uz konsultāciju var tikt tikai pēc mēneša vai diviem, tāpēc Irina maksāja pati - 38 latus. Izmeklējumā atklājās sirds patoloģija, un ārsti sacīja - pēc piedzimšanas gaidāma operācija.
Timofejs nāca pasaulē kā pēc pulksteņa 19. janvārī - noteiktajā datumā. Sestajā dzīves dienā viņam noteica operāciju. Kardioķirurgs V. Ozoliņš skaidro: pacientam bija aortas loka hipoplāzija. Proti, aortas loks ir nepareizi attīstījies - sašaurinājuma dēļ nenotiek pareiza iekšējo orgānu apasiņošana, tāpēc loks jāatjauno. Konstatēja arī ļoti lielu kambara starpsienas defektu. Ja operāciju neveic, apmēram 90% bērnu nomirst dažu nedēļu laikā, citi nodzīvo nedaudz ilgāk. Irina atminas: izjūtas bija šausmīgas. Pirms operācijas bērna vecāki mazuli kristīja. Operācija izdevās veiksmīgi.
Pēcoperācijas posms bija smags ģimenei, taču bērns pamazām atlaba. Novembra beigās viņam veica otru operāciju - slēdza kambara starpsienas defektu. Tomēr, par spīti grūtībām, puika attīstījies labi - jau deviņos mēnešos cēlās kājās. «Līdz gadam esam nodzīvojuši, izauguši, pateicoties Dievam un ārstu zināšanām un prasmēm, taču, kas mūs gaida tālāk gaida, - nezinām,» saka Irina. Gaidāmas regulāras pārbaudes. Vecāki cer, ka nevajadzēs atkārtotu operāciju.
Atdzesē līdz +18
Aortas loka hipoplāziju Latvijā ik gadu atklāj vidēji diviem bērniem. Pat mazāk nekā pirms desmit gadiem visā pasaulē trūka zināšanu, kā šo sirdskaiti ārstēt. Jaundzimušie vai nu nomira drīz pēc dzimšanas, vai arī viņiem veica divas ķirurģiskas operācijas, kuru rezultāti nebija labi, stāsta V. Ozoliņš. Proti, lai rekonstruētu aortas loku, bija jāpārtrauc smadzeņu apasiņošana, lai to izdarītu, bērna ķermeņa temperatūru atdzesēja līdz + 18 grādiem, tad ātri sašuva. «ASV atklāja, ka šāda atdzesēšana atstāj sekas - ietekmē intelektu, bērniem ir sliktākas sekmes skolā. Bija nepieciešams izdomāt, kā smadzeņu asinsriti nepārtraukt un veikt operāciju,» stāsta V. Ozoliņš. Japānā pirmoreiz izmantoja jaunu metodi: dalīti apasiņo galvu, ķermeni un sirdi, tādējādi var operēt aortas loku, tajā pašā laikā smadzenes necieš.
Latvijas ārsti metodi apguva Austrijā. Ar Bērnu slimnīcas fonda atbalstu turp aizveda operēt Latvijas pacientu, un BKUS kardioķirurgi piedalījās operācijā. Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas kardioķirurgi veikuši četras operācijas bērniem ar šo diagnozi. Tomēr Timofeja operācija citu vidū izceļas, jo kambara starpsienas defekts bija tik liels, ka nepietika ar vienu operāciju. Vajadzēja vēl otru, kurā ar invazīvās kardioloģijas metodi slēdza starpsienas defektu.
Sirds Lietuvas bērnam
Pērn BKUS kardioķirurgi pirmoreiz Latvijā kardiomiopātijas ārstēšanā zīdainim izmantoja mākslīgo sirdi, tomēr sabiedrību par šo sasniegumu nesteidzās informēt. Tāpēc ka cerības nepiepildījās - bērns nomira, nesagaidījis īstu - donora - sirdi, taču, pateicoties mākslīgajai sirdij, viņa vecāki varēja pabūt ar viņu divarpus mēnešu. V. Ozoliņš saka - aktīvi meklējām donora sirdi arī kaimiņvalstīs, taču neatradām. Tā ir liela problēma visā pasaulē.
Latvijā nekad nav veikta sirds transplantācija bērnam, taču pērn kāda bojāgājuša Latvijas mazuļa sirds izglāba zīdaini Lietuvā. Latvijas bērns bija, neveiksmīgi krītot, guvis ļoti smagas smadzeņu traumas, un iestājās smadzeņu nāve. Viņa vecāki piekrita ziedot, un abu valstu mediķi operatīvi sadarbojās, lai sirdi divu stundu laikā nogādātu Lietuvā. Operācija bija veiksmīga.