Kalnmeiers saprotot, ka lēmums likvidēt Policijas akadēmiju bijis motivēts ar līdzekļu ietaupīšanu. Tomēr, pēc ģenerālprokurora domām, šo izglītības iestādi varēja reorganizēt, pārstājot sagatavot tiesību zinātņu speciālistus citām nozarēm, bet atstājot Iekšlietu ministrijas un valsts policijas struktūru darbinieku sagatavošanu.
"Piesaistītu darbiniekus, slēgtu līgumus, ka noteiktu laiku strādā valsts policijā, kamēr nosacīti atpelna valsts ieguldītos budžeta līdzekļus viņu izglītošanā," sacīja Kalnmeiers.
Viņš uzsver, ka ir jādomā par izmeklēšanas iestāžu, prokuroru, tiesnešu tālākas izglītošanas mācību iestādes izveidošanu. "Ļoti daudzās valstīs eksistē tiesu varas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas institūti vai akadēmijas. Tas ir vērsts uz to, ka atbildīgais darbinieks, prokurors ir iesaistīts mūžizglītībā," sacīja ģenerālprokurors.
"Pat tādā valstī, kā Moldovā, kas nav Eiropas Savienībā un kurai Baltijas valstis sniedz palīdzību, cilvēks nevar sākt strādāt par prokuroru vai tiesnesi, kamēr viņš pēc augstskolas pabeigšanas nav izgājis divgadīgu speciālu kursu, kas viņu sagatavo konkrētai specialitātei," sacīja Kalnmeiers.
Priekšlikumu par izglītības iestādes izveidošanu Kalnmeiers izteicis tieslietu ministram un panākta vienošanās iekļaut to Nacionālas attīstības plāna projektā.
Kā ziņots, lēmumu par Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanu valdība pieņēma 2009.gada 30.jūnijā. Akadēmija beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī.
Toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) iepriekš skaidroja, ka "būtisks nosacījums, kāpēc pieņemts lēmums likvidēt LPA, ir finansējuma trūkums un pašreizējie ekonomiskie apstākļi, kas liek ministrijai samazināt visus izdevumus un atteikties no tēriņiem, kuri nenes būtisku atdevi un nav tieši saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanu valstī".
Mūrniece norādīja, ka Policijas akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu.