Vēl tikai pirms pāris gadiem dažādās politiķu un ekonomikas ekspertu diskusijās tika uzdots jautājums - iezīmējot, ka publiskā finansējuma administrēšanā ES ir jāizdara izvēle starp stingru pieturēšanos pie Māstrihtas kritērijiem, vai elastīgākas šo kritēriju ievērošanas.
2011.gada nogalē izvēle ir izdarīta - par labu stingrākai fiskālai politikai un Māstrihtas kritēriju nepārkāpšanai! Šo apņemšanos dalībvalstis realizēs, izstrādājot un parakstot jauno 26 valstu līgumu.
Vienlaikus, šī brīža Eirozonas krīze ir fundamentāls izaicinājums arī Eiropas kopējām vērtībām, solidaritātei un spējai vienoti pieņemt lēmumus, kas nepieciešami kopējai Eiropas nākotnei.
Varam jautāt, kāds ir bijis pēdējo gadu Latvijas pienesums ES kopējām vērtībām?
Tas ir bijis atbildīgas rīcības paraugs valsts finanšu krīzes apstākļos. Latvija pēdējos trīs gados ir paraugs tam, kā var pārvarēt krīzes zemāko punktu un, lai arī lēni, bet tomēr, virzīties uz augšu. Mēs esam apliecinājuši spēju ietaupīt un cīnīties par izaugsmi.
Mēs ticam Eiropas Savienības ilgtspējai un esam gatavi ieguldīt tās attīstībā - esam gatavi līdzdarboties jaunā fiskālas stabilitātes līguma radīšanā, esam gatavi ievērot fiskālo disciplīnu un veicināt ES izaugsmi.
Pateicoties Lisabonas līgumam un EK atvērtajam politiskajam dialogam ar parlamentiem, Saeima var daudz aktīvāk līdzdarboties ES lēmumu pieņemšanas procesā. Taču mums ir jābūt gudriem izmantot šo iespēju. Latvijai ar ir jāatrod visefektīvākais visu institūciju un sociālo partneru sadarbības mehānisms, lai Latvijas nacionālās intereses tiktu pārstāvētas ES. Šai kontekstā vēlos izcelt Saeimas Eiropas lietu komisijas 2012.gada trīs prioritāros darba kārtības jautājumus.
Pirmais jautājums, kas jau šobrīd dominē mūsu darba kārtībā - kāpēc Eiropai vajag fiskālo disciplīnu un kāpēc Latvijai vajag stipru Eirozonu?
Stingra fiskālā disciplīna ES un dalībvalstu budžetu ilgtspēja ļoti tieši ietekmē un ietekmēs arī Latvijas ekonomisko situāciju - preču un pakalpojumu eksporta apjomus, finanšu resursu pieejamību un cenas, investīciju vides stabilitāti.
Ir skaidrs, ka vienas monetārās savienības dalībvalsts īstenota ekspansīva fiskālā politika negatīvi ietekmē pārējās dalībvalstis. Tādejādi, katras monetārās savienības pamatā ir nepieciešams likt tādus fiskālās politikas noteikumus, kuri nodrošinātu fiskālās disciplīnas ievērošanu visās dalībvalstīs. Tas atbilstu katras monetārās savienības dalībvalsts interesēm. Tieši šāds secinājums lika pamatus fiskālās politikas noteikumiem Eiropas Savienībā, kas līdz šim ir nepilnīgi pildīti un ievēroti. Tagad esam apņēmušies šo principu nostirpināt jaunā strapvaldību līgumā.
Es ceru, ka šodienas ārpolitikas un ES jautājumu debates klīdinās daudzus mītus un aizspriedumus un mēs varēsim būt pārliecināti par plašu Saeimas atbalstu Fiskālās disciplīnas principu nostiprināšanai ne tikai Latvijas nacionālā likumdošanā, bet arī ES mērogā, tā stabilizējot Eiro valūtu. Valūtu un monetāro savienību, kurai esam apņēmušies pievienoties jau pēc nepilniem 2 gadiem - 2014.gada 1.janvārī!
Otrs jautājums - kādas ir prioritātes un situācija Latvijas interešu aizstāvēšanai sarunās par ES daudzgadu budžeta ietvaru?
Sarunās par ES daudzgadu budžetu Latvijas divi svarīgākie jautājumi ir atbilstošs finansējums kohēzijas politikā un taisnīgi tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem. Jāatzīmē, ka esam ļoti veiksmīgi ar aktīvu dalību uzsākuši sarunas! ES dalībvalstis, Eiropas Komisija , Eiropas Parlaments zin un izprot Latvijas nostāju. Tas ir mūsu sasniegums un labi iesākts darbs pie sarunām par nākošā perioda daudzgadu budžetu.
Tomēr tikai ar izpratni nepietiek. Ir nepieciešams atrast risinājumu, kas nodrošinātu ES solidaritātes principu īstenošanu. Kā pilnvērtīgs Eiropas ģimenes loceklis mēs vēlamies solidāru un godīgu attieksmi - taisnīgākus tiešos maksājumus mūsu zemniekiem un ekonomiski loģisku finansējuma apjomu Kohēzijas politikas jomā.
Ja mēs vēlamies Eiropu ar ilgtspējīgu labklājību, uz zināšanām un izaugsmi balstītu ekonomiku, nedrīkst tikt pieļauta situācija, ka tām valstīm, kas cietušas krīzē visvairāk un spējušas sekmīgi īstenot drastiskus taupības pasākumus, pozitīva novērtējuma vietā tiek samazināts pieejamais Kohēzijas politikas finansējums.
Tāpat nedrīkst arī nākošajā budžeta periodā tikt pieļauta situācija, ka tiešmaksājumu apjoms, ko saņem dažādu dalībvalstu zemnieki, atšķiras tik nesamērīgi, tā radot būtiski atšķirīgus konkurētspējas nosacījumus.
Trešais prioritārais Eiropas lietu komisijas šī gada darba kārtības jautājums ir - kā nodrošināt efektīvu sagatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā?
Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka valdībā ir pieņemts lēmums par ES prezidentūras sagatavošanas sekretariāta izveidi. Bet prezidentūra nav tikai valdības darbs. Arī Saeimai aktīvi ir jāiesaistās prezidentūras sagatavošanas procesā.
Saeima ir dabiska platforma, kur diskutēt par Latvijas prezidentūras darba programmas prioritātēm. Saeimai būs arī aktīvi jāiesaistās parlamentārās dimensijas pasākumu organizēšanā, cieši sadarbojoties ar Trio prezidentūras kolēģiem un, protams, arī ar Eiropas Parlamenta deputātiem.
Latvijas Prezidentūra ES būs mūsu iespēja pierādīt vēl vairāk Latvijas izcilo un radošo garu un lieliskās darba spējas!
Vienota vai divu ātrumu ES?
Noslēgumā es vēlos izcelt 2012.gada nozīmīgāko izaicinājumu, kas noteiks visas ES nākotni un katras dalībvalsts situāciju daudzus turpmākos gadus. Un tas ir - vai turpmāk būs vienota vai divu ātrumu ES? Domāju, ka atbilde ir jaunā skatījumā uz solidaritātes paradigmu. Tā ir - sadarbībā radīta konkurētspēja.
Šāda solidaritātes paradigma nozīmē ne tikai spēcīgākajiem un pārtikušākajiem partneriem palīdzēt grūtībās esošajiem. Bet arī mazākajiem un mazāk spēcīgu ekonomiku pārstāvošajiem uzdrošināties pieņemt lēmumus, kas nepieciešami ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmei. Uzdrošināties domāt “lieli”, pieņemt lēmumus kā līderiem. Pieņemt lēmumus, nevis raugoties savā pagātnē, bet gan Eiropas nākotnē.
Tas, pirmkārt, nozīmē nekavēties ar Lisabonas līguma grozījumu, kas paredz Stabilitātes mehānisma izveidi, ratifikāciju. Un, otrkārt, tas nozīmē aktīvi iesaistīties un atbalstīt jaunā ES starpvaldību līguma par stingrākas fiskālās politikas īstenošanu, izstrādi, parakstīšanu un attiecīgi arī ratifikāciju mūsu parlamentā.
Tādēļ Latvijas pienesums vienotas un stipras ES attīstībā arī ir mūsu globālais uzdevums 2012.gada laikā. Un šeit mums ir jāvienojas par to, ka stipras, vienotas un globāli konkurētspējīgas ES pastāvēšana ir mūsu nacionālās intereses!
* Zatlera reformu partijas deputātes un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Zandas Kalniņas-Lukaševicas uzruna ārpolitikas debatēm veltītajā Saeimas sēdē