"Var uzskatīt, ka situācija Latvijas laukos jau ir katastrofāla, bet tā var pasliktināties, ja ar steigu netiks domāts un meklēti risinājumi demogrāfijas uzlabošanai. Īpaši tagad, kad tiek strādāts pie Nacionālā attīstības plāna šis jautājums ir jāizvirza kā prioritāte numur viens," sacīja Jaunsleinis.
Jau ziņots, ja nekas nemainīsies un valstij neizdosies nosargāt savus pēdējos uzņēmējus Latvijas austrumu pierobežā, jau tuvāko piecu gadu laikā valstij draud katastrofa - tās austrumu pierobeža paliks tukša, aģentūrai LETA atzina Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunās Upenieks (ZZS).
"Laukos uzņēmējiem jau tagad ir lielas problēmas atrast darbiniekus. Tajā pašā laikā atbildīgās valdības amatpersonas savās publiskajās runās vairākkārt ir izteikušās par rūpniecisko teritoriju atbalstu tikai lielajās pilsētās. Ar ko strādājošie mazajās pilsētās ir sliktāki par tādiem pašiem darba darītājiem lielajās pilsētās, ar ko cilvēks Gulbenē vai Krāslavā ir sliktāks par tādu pašu cilvēku Jēkabpilī vai Daugavpilī?" neizpratni pauž Upenieks.
Krāslavas mērs aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka Latvijai patlaban svarīgs ir ikviens uzņēmējs. Viņš pauda gandarījumu par Krāslavas novada deputātu uzdrošināšanos pieņemt lēmumu par izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS).
Šis no pirmā acu uzmetiena it kā parastais solis izsauca sabiedrībā plašu rezonansi, kā rezultātā LPS pat bija spiesta ieviest izmaiņas kongresa rezolūcijā, kas attiecas uz ES fondu finansējuma sadali nākamajam plānošanas periodam, piemērojot reģioniem paaugstinātu koeficientu.
"Var jau nedarīt neko un pēc tam sūdzēties, ka nekas nenotiek. Mēs izvēlējāmies it citu ceļu, un lai arī šis koeficients varbūt nav tāds, kādu mēs būtu vēlējušies, taču tas ir solis uz priekšu, mums ir izdevies panākt vismaz kaut ko," uzsvēra Upenieks.
Lai arī nesenajā drošības policijas pārstāvju vizītē Krāslavā tikuši pārrunāti arī situāciju Latvijas pierobežā saistītie jautājumi, Upenieks pieļauj, ka šī vizīte tomēr vairāk bijusi saistīta ar Krāslavas novada izstāšanos no LPS.