Lai nebūtu jāceļ superdārgās apakšzemes autostāvvietas, ierosinu ierīkot ap 800-1000 virszemes autostāvvietas Rīgas centrālajā daļā.
Arvien vairāk Eiropā parādās elektromobīļi. NAP nekur nav minēts par uzlādēšanas vietu atvēlēšanu elektromobīļiem. Atkal varam būt nesagatavoti. Eiropas pilsētās tādas jau ir piem. Oslo, Londonā u.c.
Latvijai ir senas tradīcijas tiltu būvniecībā. Pirmais plostu tilts Rīgā tika uzbūvēts 18.gs., tas kalpoja par paraugu analogiem tiltiem Eiropā. 1896.gadā pār Daugavu slējās visā Eiropā apbrīnotais Pontonu tilts. Tagad nepieciešama arī pontonu tipa autostāvvieta Rīgā.
Lai ērtāk un ātrāk varētu piekļūt Arēnai Rīga un Olimpiskajam centram, ir jāatjauno trolejbusu un autobusu pietura Palīdzības iela - Krišjāņa Valdemāra un Šarlotes ielu krustojumā, iepretim Krišjāņa Valdemāra ielas 105.
Ir jāatjauno labāko ideju konkurs par labāko satiksmes sistēmas sakārtošanu un sastrēgumu likvidēšanu.
Pirms 100 gadiem Latvijas arhitekti pārsteidza pasauli ar veiksmīgi pārdomāto Rīgas plānojumu – bulvāru lokiem, jugendstila celtnēm,Vecrīgu, neogotiku, eklektiku, neoklasicismu, koka ēkām, funkcionālismu. Angļu arhitekti žurnālā Wallpaper nevar vien nopriecāties kā Dzelzceļa tilta karkasa pusloki saskan ar Centrāltirgus paviljoniem, skatoties no Pārdaugavas.
Maz pasaulē ir pilsētu ar tik lieliski izplānotu Dzelzceļa tīklu, pa kuru varam aizbraukt uz Ogri, Jūrmalu, Jelgavu,Vecāķiem, Siguldu, Bolderāju. Tomēr Dzelzceļš vēl nepietiekami tiek izmantots satiksmes uzlabošanai Rīgā.
Nerunājot par padomju laiku arhitektūru, arī 1990 - 2000 g. ir jāatzīmē lielas arhitektu neveiksmes - nevietā uzceltais lielveikals Stockmann, Rīgas panorāmu nerotā Triangula bastiona "muca"u.c.
Sākās dārgo pazemes autostāvvietu celtniecība Kronvalda parkā ar 20 koku izciršanu un 3 nevajadzīgu lielu piramīdu, nošpikotu no Luvras, izbūvi. Piramīdas par daudz dominē atklātā telpā, pietiktu vienas. S.Bukengolcs piekrāpa rīdziniekus, likvidējot vienu no skaistākajiem Rīgas skvēriem Jēkaba kazarmju priekšā, sākumā apsolot, ka būs apakšzemes autostāvvieta, bet nelikumīgi uzcēla divstāvu.
Vēl tika slavināts autostāvvietas apakšzemes projekts operas apstādījumos un projekts celt autostāvietu zem ūdens AB dambī, pie tajā laikā projektējamās akustiskās koncertzāles.
NAP ieplānota miljoniem vērtu autostāvvietu uzcelšana Strēlnieku laukumā, pie Dailes teātra u.c.
1. Ierosinu 13. Janvāra ielā - posmā no Dzelzs tilta līdz Prāgas ielai, Satekles ielā - posmā no Dzirnavu ielas Nr. 135 līdz Lāčplēša ielas viaduktam un no tā līdz K.Zāles mājai muzejam.
Norakt dzelzceļa 45° leņķa uzbērumu abpus Rīgas - Zilupes dzelzceļa maģistrālei, aizstājot to ar vertikālu monolītā dzelzsbetona sienu, kas nodrošina dzelzceļa pastiprinājuma funkcijas.
Noasfaltējot atbrīvoto uzbēruma laukumu dzelzceļa maģistrāles kreisajā pusē, var izveidot stāvvietu apmēram 500 automašīnām un Austrumu priekšpilsētas pusē stāvvietu 400 automašīnām.
Vertikālo monolītā dzelzsbetona sienu varēs izmantot reklāmu izvietošanai, vai apaudzēt ar vīteņaugiem, kas izskatītos eiropeiskāk un sakārtotāk. Pašlaik esošais, nereti piegružotais un grūti pļaujamais dzelzceļa uzbērums ir lieka "greznība" mūsdienu modernajai Rīgai, ņemot vērā saspringto autotransporta novietošanas situāciju Rīgas centrālajā daļā.
Vecie PSRS GOSTI paredzēja šādu drošības uzbērumu, bet šodienas celtniecības iespējas ļauj šo arhaisko uzbērumu nomainīt ar vertikālu monolītā dzelzsbetona sienu. Jau pirms 100 gadiem, ceļot dzelzceļa stacijas Londonā (Paddington, Victoria) Berlīnē u.c., mūrēja vertikālas ķieģelu sienas, nevis veidoja uzbērumus.
Nākotnē, kad Latvija kļūs ekonomiski stiprāka,varēs ierīkot autostāvvietas zem pašas dzelzceļa maģistrāles, izbūvējot speciālu estakādi dzelzceļam pēc ASV un Japānas parauga.
Dzelzceļa uzbēruma norakšanu esmu saskaņojis ar A/S Latvijas Dzelzceļš, Rīgas domes Satiksmes departamentu un ieprirkšējā sasaukuma Rīgas domi.
Būvmateriālus dzelzceļa uzbēruma vertikālajai sienai ierosinu izmantot nojaucot pirms 20 gadiem nepabeigtās milzīgās celtnes, piem. Buļļu ielā 72, u.c.
2. Rīgas centrālajā daļā nav brīvu vietu ne daudzstāvu, ne apakšzemes autostāvvietu celtniecībai, tāpēc ierosinu "iziet uz ūdeņiem" ceļot tās uz Daugavas, kur pašreiz dabiskā ūdenstece netiek izmantota. Pasaules pilsētās pa vidu tekošās upes un to krastmalas izmanto plašāk.
Lai uzlabotu autotransporta novietošanu pilsētas centrālajā daļā, ierosinu uzbūvēt pontonu tipa peldošas autostāvvietas uz Daugavas šādās ar autotransportu pārslogotās vietās - pretī Centrāltirgus zivju paviljonam - 500 automašīnām un Andrejostas rajonā 300 automašīnām.
Pasaulē šāda tipa celtniecība uz ūdens krātuvēm nav jaunums - ASV, Japānā u.c. uz tām ceļ estakādes un autoceļus. Gēteborgā ir peldoša pontonu autostāvvieta ar restorānu.
A/S Rīgas kuģu būvētava var izgatavot tērauda pontonus autostāvvietas ierīkošanai un vairākas firmas var veikt tālāku šo pontonu aprīkošanu, nostiprināšanu, uzbrauktuvju un nobrauktuvju ierīkošanu.
Pontonu tipa autostāvvietu celtniecība būtu lētākais risinājums pie esošā zemes trūkuma pilsētas centrālajā daļā un nevajadzētu rakties zemē apakšzemes autostāvvietu ierīkošanai.
Nepieciesamības gadījumā šādas pontonu autostāvvietas viegli izjaucamas un pārvedamas uz citu vietu.
3. Rīgai nepieciešams vismaz vēl viens tilts pāri Daugavai. Ierosinu uzbūvēt vieglas konstrukcijas tiltu vai piekartiltu tikai vieglajam un operatīvajam autotransportam, paralēli Dzelzs tiltam, kā 13. Janvāra ielas turpinājumu ar viaduktu pāri 11. Novembra krastmalas dzīvās satiksmes artērijai un Daugavai, izmantojot bijušā Zemgales tilta vecos balstus. Pēc ūdenslīdēju apsekošanas zemūdens daļā vecie balsti ir lieliski saglabājušies, vienīgi jānomaina balstu augšējā daļa 1 metra robežās.
Šāds risinājums ļoti atvieglotu visai saspringto satiksmes mezglu - 13. Janvāra iela - 11. Novembra krastmala - Akmens tilts.
Šāds tilts ir Anglijā Dartfordas pilsētā pāri Temzas upei, tas lieliski darbojas pie lielas transporta plūsma un ir maksas tilts.
4. 1873. gadā tika atklāta pasažieru un kravas dzelzceļa līnija Rīga - Bolderāja. 1940. gadā pasažieru vilciens 19 km garo ceļu veica 30 - 40 minūtēs.
Pašlaik šajā dzelzceļa līnijā pārvadā tikai kravas. Toties ik pēc piecām minūtēm no Rīgas uz Bolderāju kursē 3. līnijas garie autobusi, pārslogojot šauro Daugavgrīvas ielu un šoseju, piesārņojot vidi ar izplūdes gāzēm, sagandējot asfalta segumu, radot lielus satiksmes sastrēgumu draudus avārijas situācijās, sevišķi, Daugavgrīvas ielā pretī Dzegužkalnam.
Lai ekonomētu 3. autobusu maršruta milzīgos ekspluatācijas izdevumus un krasi samazinātu autobusu skaitu, visdrīzākajā laikā nepieciešams atjaunot dzelzceļa līniju Rīga - Bolderāja pasažieru pārvadāšanai. Vēl ir saglabājusas dzelzceļa stacijas Spilve un Bolderāja.
5. Rīgas pilsēta ir uzcēlusi Arēnu Rīga un Olimpisko centru, bet lai tur nokļūtu, braucot ar 3. trolejbusu vai 11. un 33. autobusu no centra pa Krišjāņa Valdemāra ielu, ir jāizkāpj pieturā Aristīda Briāna vai Alojas ielā. Abos gadījumos ir jāiet kājām 400 m līdz Mālpils ielai, kas iziet uz Arēnu Rīga un Olimpisko centru.
namam, kur pirms gadiem tā tikta slēgta. Tur ir vieta, lai pieturā atjaunotu "kabatu" trolejbusu un autobusu iebraukšanai un nav jāizcērt koki.
Nav aprakstāms, kas notika pagājušajā un aizpagājušajā ziemā, kad tāds sniega un ledus daudzums, kāds nebija piedzīvots 100 gadus, aizņēma 2/3 ietves
6. Rīgas satiksmes organizētāji ir bezspēcīgi cīņā pret augošajiem sastrēgumiem pilsētā.
Arvien grūtāk rīta pusē ir iebraukt Rīgā no Jūrmalas, Juglā no Berģiem, K. Ulmaņa gatves - Vienības gatves krustojumā.
NAP ir jāieplāno viaduktu celtniecība K.Ulmaņa - Vienības gatves un Kalnciema - Slokas ielu krustojumos.
Lai maksimāli uzlabotu automašīnu plūsmu un novērstu autobraucēju ilgstošo "sēdēšanu korķos", nobraucot no Vanšu tilta, pa Krišjāņa Valdemāra ielu, kā vienīgo izeju saskatu, luksoforu zaļā signāla paildzināšanu līdz 2-2,5 minūtēm sastrēgumu stundās.
7. Rīgā nepieciešama satiksmes norādes zīmju izvietošanas uzlabošana. Katru dienu vairāki Rīgas viesi braucot pa Kārļa Ulmaņa gatvi aizbrauc garām pagriezienam uz lidostu un ir spiesti mērot garu ceļu lai apgriestos. Vienīgā norāde uz lidostu ir grūti saskatāmas sīciņas norādes zīmītes ar lidmašīnas siluetu, kuru braucot grūti saskatīt un šoziem sniegputeņa laikā bieži aizķep ar sniegu. Nepieciešams kārtīgs uzraksts Lidosta, kuru tuvojoties pagriezienam nepieciešams atkārtot.
Iebraucēji nepārtraukti meklē ceļu uz Jelgavu, kur arī ir nepietiekama informācija.
Šķērsojot Salu tiltu no Pārdaugavas puses un nogriežoties pa labi, nav skaidrības uz kurieni norāda divas bultas, atkal cilvēki maldās. Vai tad tik grūti būtu pielikt uzrakstu Centrs un Maskavas iela. Arī šīs bultas ziemā bieži aizķep ar sniegu.
Autovadītāji jautā, par ko mēs maksājam transporta nodokli, jo nav pietiekama informācija.