Viņa uzsvērusi, ka Baltijas valstīm jāturpina sadarbība ar NATO, tiecoties panākt Eiropas vienotību drošības jautājumos un attieksmē pret Krieviju, "pat ja tam nav saskatāms tūlītējs efekts".
"Minskas vienošanās joprojām nav izpildītas, un ik dienu, ik nedēļu notiek jaunu konfliktu eskalācija, mēs vērojam šausminošu humāno situāciju, kas radusies Sīrijas konflikta rezultātā - un to visu dara Krievija. Mēs nedrīkstam nepievērst tam uzmanību, mums ir par to jārunā. Un jābūt pateicīgiem Eiropas partneriem, ka viņi atbalsta mūsu nostāju," izteikusies Igaunijas prezidente.
Kaljulaida atzinīgi novērtējusi Lietuvas centienus tuvināt aizsardzības budžetu diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to rekomendē NATO. Viņa nosaukusi par drosmīgu aizpērn pieņemto Lietuvas lēmumu atjaunot obligāto karadienestu un atsaukusies uz obligāto karaklausību savā valstī kā paraugu, kas "ļauj tautai justies droši un vienlaikus apliecina gatavību aizstāvēt savu valsti".
"Tas ir pirmais NATO stūrakmens - esat gatavi aizstāvēties paši un tad varat paļauties uz sabiedroto palīdzību," uzsvērusi Igaunijas prezidente. "Mums jāturpina sadarbība ar NATO partnerēm, diskutējot, kas turpmāk jāpaveic, lai nodrošinātu pienācīgu atturēšanas potenciālu," viņa piebildusi.
Savukārt Grībauskaite preses konferencē uzsvērusi, ka aizvien intensīvāka Krievijas militārā potenciāla demonstrēšana apdraud ne tikai reģiona, bet arī visas Eiropas drošību.
Kā viņa izteikusies, komentējot mediju informāciju, ka Krievijas korvetes ar kodolgalviņas nestspējīgām raķetēm ir ceļā uz Baltijas jūru, "ja šāda situācija apstiprinātos, tas demonstrē tikai vienu - eskalācija starp Austrumiem un Rietumiem tiek demonstratīvi palielināta".
Vienlaikus Lietuvas prezidente atzīmējusi, ka oficiāli šī informācija vēl nav apstiprināta.
Kaljulaidas vizīte Lietuvā ir pirmā kopš viņas stāšanās Igaunijas prezidentes amatā 10.oktobrī.