"Līdzšinējā pieeja NVO kapacitātes stiprināšanai dažkārt ir ierobežojusi iespējas mērķtiecīgi izmantot valsts un nevalstiskā sektora sadarbības potenciālu ES fondu investīciju mērķu sasniegšanā, piemēram, nodalot NVO kapacitātes jautājumus no pārējo ES fondu atbalstīto mērķu sasniegšanas. Nākamajā plānošanas periodā nepieciešams šo pieeju mainīt," teikts Finanšu ministrijas paziņojumā.
Nevalstiskais sektors ir plaši pārstāvēts ES fondu uzraudzības komitejā un Pagaidu uzraudzības komitejā, kuras mērķis ir diskutēt un lemt par investīciju mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem, projektu atlases kritērijiem, kā arī uzraudzīt finansēto pasākumu ieviešanu un definēto mērķu sasniegšanu.
Nevalstisko partneru kapacitātes stiprināšanai ir pieejami 4,67 miljoni latu 2007.-2013. gada plānošanas periodā Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros un 7,6 miljoni latu 2009.-2014. gada Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros.
Šobrīd atbildīgās iestādes gatavo priekšlikumus, kas atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam paredzēs iespēju NVO ciešāk iesaistīties ESF projektos, piemēram, sociālās iekļaušanas jomā. "Redzam iespēju plašāk un mērķtiecīgāk iesaistīt NVO ES fondu īstenošanā arī citās ES fondu finansētajās jomās, piemēram, nodarbinātībā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā," uzskata Finanšu ministrija.
Finanšu ministrija pilnībā pievienojas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju aicinājumam uz atvērtu un konstruktīvu dialogu starp ES fondu vadībā iesaistītajām ministrijām un NVO. Kopējai sadarbībai ES fondu plānošanā un ieviešanā ir jābūt strukturētai un pilsonisko sabiedrību spēcinošai, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu.