Fragments no intervijas:
Rīga indeksā jūnijā tika iekļauta pirmoreiz, iekļūstot 71. vietā, un jaunākajā pētījumā pakāpās par 19 vietām. Kādi faktori tiek ņemti vērā indeksa veidošanā, un kas noteica to, ka Rīga sarakstā pakāpusies?
Indekss veidots, apkopojot vairākus finanšu pakalpojumu elementus, kā arī atpazīstamību citu valstu baņķieru, grāmatvežu, apdrošinātāju, aktīvu pārvaldes speciālistu vidū. Tāpat indeksā tiek ņemti vērā tādi biznesa vides faktori kā Pasaules Bankas veiktais Doing Business indekss, piemēram, konkurence, finanšu pakalpojumu atrašanās vieta, nodokļu likme, sektora attīstība, akciju tirgus apgrozījums un citi. Indekss veidots no vairāk nekā 100 dažādiem rādītājiem. Pirmkārt, iemesls, kādēļ Rīga ir pakāpusies indeksā, ir tas, ka pilsēta iepriekš nebija ļoti pazīstama un tas pamazām mainās, tā kļūst atpazīstamāka finanšu speciālistu vidū un konkurētspējīgāka, tādēļ pēdējā sarakstā tā pakāpusies. Fakts, ka Rīga ir iekļauta indeksā, nozīmē to, ka to vairāk atpazīst Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. To daļēji var skaidrot, ka daudzi eksperti un investori patlaban aiziet no Maskavas un Sanktpēterburgas un pārvietojas uz Baltijas valstīm.
Vai ir reāli, ka Rīga var kļūt par starptautisko finanšu centru, un kas mums būtu jāpaveic, lai iegūtu šo statusu? Ar ko mēs esam spēcīgāki par pārējām Baltijas valstīm?
Es domāju, ka Rīgai ir spēcīgs potenciāls, ko lielākoties var pamatot ar labu un stabilu biznesa, kā arī stabilu politisko vidi. Likumdošana ir stabila, un Rīga pakāpeniski piesaista arvien vairāk ārvalstu naudas. Tomēr, domāju, ka nākotnē ir jāstrādā pie kapitāla ieplūdes kontroles, iesaistot aizvien vairāk profesionāļu, taču tajā pašā laikā Latvijā ir labs grāmatvežu, juristu, konsultantu un ideju ģeneratoru tīkls, ko es nemanu citās Baltijas valstīs.
Par Rīgu kā finanšu centru jau tiek runāts gadiem, taču šis plāns vēl nav īstenojies. Kas jādara, lai tas kļūtu reāls?
Dažreiz ir būtiska tieši politiskā griba, un nozīmīgas ir arī prioritātes. 2009. gadā bija finanšu krīze, kas palēnināja attīstību faktiski visās valstīs. Tomēr šīs lietas jāvada no augšas, jābūt vīzijai un patiesai vēlmei darīt nepieciešamās lietas. Ja politiķu un ministriju domās ir citas tēmas, un viņi nav izveidojuši pilnu rīcības stratēģiju, tas prasīs ilgāku laiku. Tomēr, ja skatāmies, kur jūs jau esat attīstījušies, un daudz kas ir paveikts. Kā es jokoju – jums ir daudz krievu tautības cilvēku, un viņiem ir raksturīgi nevis runāt par saviem sasniegumiem, bet sūdzēties par vājajām vietām un neveiksmēm. Tāpēc vajag koncentrēties uz panākumiem, uz to, kas jau ir sasniegts šeit. Paskatieties – tikai pirms 35 gadiem šeit bija pilnībā kontrolēta ekonomika, taču kopš tā laika daudz kas ir transformēts tirgus ekonomikā. Tas ir ārkārtīgi iespaidīgs sasniegums.
Visu interviju lasiet otrdienas, 15. novembra, avīzē Dienas Bizness!
Cityfinances