"Galvenais kavēklis Armēnijas un Gruzijas attiecībām ir rodams Armēnijas nopietnajā līdzdalībā Krievijas vadītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā (KDLO)," uzsver pētnieks.
Drošības attiecību uzlabošanos abu kaimiņvalstu starpā kavē arī Armēnijas varasiestāžu "iztapība" Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas plāniem šajā reģionā, norāda Abramjams.
Viņš arī atgādina par iniciatīvu, kas paredz izveidot kopīgas Armēnijas un Krievijas pretgaisa aizsardzības un sauszemes spēku vienības.
Šis solis "Armēnijas iesaldētās attiecības ar NATO un Gruziju varētu potenciāli padarīt vēl sliktākas, nerunājot par to, ka tas varētu saasināt politisko situāciju ap Armēniju", brīdina pētnieks.
"Krievijas scenārijs Armēnijai ir vienkāršs - ierobežot un tad ilgtermiņā paralizēt Armēnijas Aizsardzības ministrijas politikas veidošanas spējas un ievilkt valsti militāri politiskā konfrontācijā ar Rietumiem," uzsver Abramjams.
Krievija okupējusi Gruzijas separātiskos reģionus Abhāziju un Dienvidosetiju, savukārt Armēnijā ir izvietota Krievijas armijas bāze, turklāt Krievijas karavīri apsargā Armēnijas robežu ar NATO dalībvalsti Turciju. Armēņu apdzīvotās Kalnu Karabahas dēļ Armēnijai ir saspringtas attiecības ar Azerbaidžānu, kas ik pa laikam izvēršas bruņotās sadursmēs.