Bačevs norādīja, ka būtībā runa ir par nogaidīšanu un panākšanu, jo kādā brīdī Krievija saskarsies ar budžeta un ekonomiskajiem ierobežojumiem.
"Kādā brīdī Krievijas armijas modernizācija saskarsies ar faktu, ka Krievija atrodas recesijā, un realitāti, kurā resursi kļūst arvien trūcīgāki," uzskata eksperts, piebilstot, ka finansējumu prasa ne tikai Melnā jūra, bet arī Ukrainas robeža un Tālie Austrumi.
Vienlaikus Bačevs atzina, ka Krievijai Melnajā jūrā trūkst tikai amfībiju. Ar to iegūšanu Maskava nonāktu nākamajā līmenī, kas ļautu tai labāk izdarīt spiedienu uz tādām valstīm kā Gruzija.
Bačevs, kurš sarakstījis grāmatu par Krievijas ārpolitiku Dienvidaustrumeiropā pēc Aukstā kara, secinājis, ka "Maskavas politika pašos pamatos ir oportūnistiska".
"Tā vietā, lai mestu tiešu izaicinājumu Rietumiem, tā izmanto caurumus un vājos punktus reģionā," norādīja eksperts, vienlaikus piebilstot, ka arī reģiona valdības un elites ir izmantojušas attiecības ar Krieviju, lai virzītu savas intereses starptautiski un iekšpolitikā.
Jautāts, vai Balkāni varētu būt Krievijas nākamais mērķis, Bačevs sacīja, ka saskata daudz tā dēvētās maigās varas izpausmes šajā reģionā, bet ne tik lielu Krievijas ekonomisko klātbūtni, kā citi varbūt domā.
"Ja aplūko precīzus datus, redzams, ka ES ir dominējošais ekonomisko investīciju partneris," savukārt Krievija var paļauties uz pozitīvo attieksmi, kas valda pret to lielā daļā sabiedrības, norādīja Bačevs, piebilstot, ka Maskava šo popularitāti izmantos.
Vērtējot situāciju Balkānos, Bačevs uzskata, ka problēma ir nevis spriedzes saasināšanās, bet stagnācija daudzos līmeņos, sevišķi ekonomikā.
"Labākajā gadījumā vērojama stagnācija, sliktākajā ir atkrišana atpakaļ. Labākais piemērs ir Maķedonija, kura pārtapa hibrīda režīmā, kas raksturo reģiona tendenci: demokratizācijas mazināšanos," sacīja eksperts.