Eksperts uzskata, ka tiek "reāli riskēts ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu"."Tā kopējā Latvijas garantētā summa aizdevumā Grieķijai varētu būt līdz pat 240 miljoniem eiro. Tā nav sīknauda. Šeit nav runa par solidaritāti. Protams, iestājoties eiro klubā, mēs vienlaikus apņēmāmies būt kritiskā situācijā solidāri ar partneriem, bet šeit jau ir runa par vairākkārt pieminēto uzticības zudumu. Es personīgi neticu, un man ir grūti iedomāties, ka arī lēmumu pieņēmēji tic, ka Grieķija šos te 240 miljonus pilnā mērā atmaksās. Mēs reāli riskējam ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu," skaidroja eksperts. "Ja Grieķija divas reizes ir parādījusi nespēju īstenot daudz vienkāršākus, daudz vājākus reformu plānus, ir grūti iedomāties, kā Grieķija varētu [īstenot] šos te, kuriem ir piekritusi desmitos no rīta pēc negulētas nakts," piebilda Strazds.Garantētie līdzekļi nāktu no valdības, ne no centrālās bankas. Tie arī nenāktu tiešā veidā no valsts budžeta un neatstātu tiešu ietekmi uz valsts budžeta izmaksām tekošajā gadā, bet palielinātu valdības parāda apjomu. "Tātad valdībai būtu šie 240 miljoni jāgarantē, un daļa būtu jāiemaksā fiziski, daļa būtu jāgarantē - tas palielinātu kopējo parādu apjomu. Nosacīti mēs varam teikt, ka tā ir nauda, kas ir paņemta nost kaut kam citam," klāstīja Strazds.Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss aģentūrai LETA skaidroja, ka Latvijas budžeta līdzekļi Grieķijas glābšanai tiktu izmaksāti vien tad, ja Grieķija nespētu atmaksāt Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) sniegto aizdevumu.Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās ESM, tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Taču Latvijas un pārējo ESM dalībvalstu atbildība iestāsies brīdī, ja Grieķija nespēs atmaksāt ESM aizdevumu.Jau vēstīts, ka pirmdienas rītā eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu. Eirozonas līderi naktī uz pirmdienu izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.
Eksperts: Glābjot Grieķiju, Latvija riskēs ar 240 miljoniem nodokļu maksātāju naudas
Pirmajās divās palīdzības programmās Grieķijai Latvija nepiedalījās, bet trešajā sava artava būs jādod. Kopējā summa, ko Latvijai būtu jāgarantē Grieķijas glābšanas programmas ietvaros, varētu sasniegt pat 240 miljonus eiro, Latvijas Radio raidījumā Septiņas dienas Eiropā pastāstīja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.