No vienas puses ir vērojama neliela, bet pozitīva tendence – sabiedrība kļuvusi optimistiskāka. Labāk tiek vērtēta gan mājsaimniecību finansiālā situācija, gan nākotnes perspektīvas. Tomēr noskaņojums joprojām ir dominējoši negatīvs. Būtībā, tas nav tik daudz saistīts ar ekonomisko situāciju kopumā, cik tieši valsts budžeta līdzekļu izmantošanas racionalitāti un saimnieciskumu. Šie jautājumi ir arī masu mediju dienaskārtībā un loģiski atspoguļojas arī sabiedrības noskaņojumā.
Uzskatu, ka jautājumos par budžeta izmantošanu un tiesiskuma nodrošināšanu tuvākajā laikā sabiedrības noskaņojums varētu pat pasliktināties, jo diemžēl nekas neliecina par gaidāmiem uzlabojumiem, tieši pretēji - skandāli, neatrisinātas un noklusētas problēmas, nesodāmība līdzekļu izšķērdēšanā un korupcija ir informācijas telpas ikdiena.
Jāmaina valsts un iedzīvotāju sadarbības modelis
No ekonomiskā viedokļa valsts kopējie rādītāji ir ar pozitīvu tendenci, tomēr sabiedrības redzeslokā nenonāk pozitīvā informācija. Valsts pārvalde nepietiekoši izskaidro pieņemtos lēmumus, kā arī sabiedrību neiesaista valsts procesos, kuros tieši iedzīvotāji varētu būt atslēgas posms problēmu risināšanā.
Kā piemēru var minēt ēnu ekonomikas apkarošanu. Tas ir komplekss process, kur valsts pārvaldei ir savas funkcijas, bet sabiedrība var līdzdarboties efektīvos risinājumos. Ja cilvēki neizjūt ieinteresētību, bet tā vietā no valdības konsultantiem un politiķiem dzird izteikumus, kas ir klaji pretrunā ar sabiedrības vērtībām, veidojas protests, kas var izpausties dažādi. Tāpēc valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanai, konkurētspējas paaugstināšanai un nākotnes nodrošināšanai ir jāmaina sadarbības modelis.
To, ka šāda situācija eksistē, liecina arī Latvijas barometra aptaujas rezultāti. Latvijas iedzīvotāji, atbildot uz jautājumu, kurai jomai izlietots visvairāk budžeta līdzekļu, norāda, ka tā ir aizsardzība, bet realitātē tā ir sociālā aizsardzība. Vienlaicīgi respondenti Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nenorāda kā galveno valsts budžeta ieņēmumu avotu, toties kā galveno budžeta ieņēmumu avotu norāda pievienotās vērtības nodokli, kas protams ir nozīmīgs budžeta ieņēmumu avots, tomēr nav pirmajā vietā.
Atbilžu izvērtēšana liecina, ka sabiedrība, atbildot uz aptaujas jautājumiem, balstās uz masu saziņas līdzekļos dzirdēto, nevis reālo situāciju. Tas nozīmē, ka sabiedrība ļoti spēcīgi ietekmējas no attiecīgajā laikā paustā viedokļa vai pieejamās informācijas.
Sabiedrības mēmais protests
Gribētos norādīt uz kādu interesantu aspektu - uzskatiem par budžeta deficīta veidošanās galvenajiem faktoriem. Kā nozīmīgāko faktoru respondenti min budžeta naudas izsaimniekošanu, nozagšanu, ēnu ekonomiku un valsts budžeta iestāžu budžeta disciplīnas neievērošanu, kā arī ilgtermiņa plāna neesamību. Atbildes viennozīmīgi norāda, ka sabiedrība izteikti asi vērtē budžeta līdzekļu apsaimniekošanu.
Sabiedrība pilnīgi skaidri redz un saista savstarpējo sakarību starp pievienotās vērtības nodokļa shēmu realizēšanu noziedzīgos nolūkos un budžeta naudas trūkumu. Ļoti nopietni ir jāizturas pret iedzīvotāju viedokli, ka budžeta deficīta galvenais faktors ir naudas izsaimniekošana un nozagšana. Uzskatu, ka tieši šis sabiedrībā valdošais viedoklis lielā mērā ir galvenais iemesls ēnu ekonomikas īpatsvaram valstī. Iedzīvotāji neiesaistās skaļos protestos, neiziet ielās, nestreiko, bet aptaujas skaidri parāda negatīvo noskaņojumu. Tomēr sabiedrība klusi protestē – iesaistās ēnu ekonomikā, atbalstot un attaisnojot to, kā arī izvēloties doties prom no Latvijas.
Ekonomiskie rādītāji pakāpeniski uzlabojas, tomēr mani visvairāk uztrauc tieši budžeta vērtējums. Aptaujā par to, kam galvenokārt būtu jāpiešķir budžeta līdzekļi, iedzīvotāji norāda veselības aprūpi, izglītību un sociālo aizsardzību. Var pilnīgi piekrist sabiedrības viedoklim, jo tieši šīs investīcijas nodrošina ikvienas valsts nākotni, dod iespēju attīstīties katram sabiedrības indivīdam un valstij kopumā. Sabiedrība saprot pamatvērtības un vēlas tās redzēt kā prioritāras arī valsts budžeta prioritātēs. Tāpēc, ja valsts pārvalde nopietni neieklausīsies pēdējo gadu sabiedrības viedoklī, nākamās vēlēšanas var nest vispārsteidzošākos rezultātus. Sabiedrības viedokļa ignorēšana var izrādīties bīstama.
Darbs Nr.1 – valsts pārvaldes mazināšana
2017. gada valsts budžeta plāns izstrādāts, ievērojot vidēja termiņa budžeta ietvaru, kura prioritārie attīstības virzieni ir: valsts aizsardzības spēju palielināšana, ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana un iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana.
Attīstības virzieni vērtējami atzinīgi, tomēr sabiedrībā nav pietiekami izdiskutēts nevienlīdzības mazināšanas pasākumu komplekss, pašreiz iestrādātie mehānismi nav pietiekami efektīvi, tāpēc uzskatāmi par formāliem. Bet, ja sabiedrība neizjutīs rezultātus, nākotnē tās noskaņojums neuzlabosies, var pat pasliktināties.
Turklāt viena no fundamentālākajām problēmām nav pat nopietni sākta risināt, un tie ir valsts pārvaldes izdevumu un skaitliskā sastāva samazināšana. Vēl aizvien turpinās valsts administratīvo funkciju dublēšanās.
Valsts pārvaldē strādājošo skaits, kā arī izdevumi palielinās, kaut gan iedzīvotāju skaits samazinās. Tādējādi valsts pārvaldes uzturēšana kļūst nodokļu maksātājiem aizvien dārgāka.
Būtu vēlams ņemt piemēru no virknes Eiropas Savienības dalībvalstu, kurās valsts pārvalde, ierēdniecība skaitliski ir mazāka nekā Latvijā, bet valsts iedzīvotāju un uzņēmumu skaits ir būtiski lielāks. Protams, tas ir politisks lēmums, bet nākotnei vitāli nepieciešams. Valsts budžeta līdzekļi vispirms ir jānopelna, tāpēc saimnieciska, racionāla un atbildīga to tērēšana ir vissvarīgākais, kas valsts pārvaldei ir jānodrošina. Tāpēc vēlos aicināt katru un visus kopā iestāties par valsts budžeta līdzekļu racionālu, loģisku un saimniecisku izlietošanu.