Tikmēr ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā samazinājusies gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem. 1.ceturksnī Latvijā ieplūdušas ārvalstu tiešās investīcijas 95 miljonu latu apmērā (~0.5% no prognozētā gada IKP). Turklāt viskrasāk investīciju ieplūde samazinās no ES valstīm, 1.ceturksnī tās investēja Latvijā 17 miljonus latu, kamēr pirms gada - 89 miljonus. Kopumā, pirmajā ceturksnī teju pusi no ārvalstu investīciju ieplūdes veidoja Krievijas investīcijas, tās galvenokārt aizplūdušas uz elektroenerģijas un gāzes apgādes nozari, kā arī uz vairumtirdzniecību un nekustamo īpašumu jomu. Tajā pašā laikā pieaug Latvijas rezidentu investīcijas ārvalstīs - 1.ceturksnī tās sasniedza 45 miljonus latu, visvairāk investēts finanšu sektorā, vairumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.
Kā jau bija gaidāms, Eiropas vārgums sāk pakāpeniski atspoguļoties arī Latvijas eksporta izaugsmes palēninājumā, arī ārvalstu investīciju ieplūde Latvijā pierimst. Sagaidāms, ka līdz gada beigām starptautiskās reitingu aģentūras paaugstinās Latvijas kredītreitingu, tādējādi veicinot ārvalstu investīcijas. Prognozējams, ka šogad ārvalstu investīciju ieplūde varētu sasniegt aptuveni 3.5% no IKP, bet tekošā konta deficīts nedaudz pieaugs un sasniegs 2.8% no IKP, taču tas joprojām būs neliels un bez draudiem ilgtspējai.