Vārdi Mildronāts un Latvija šonedēļ, varētu būt starp Google meklēšanas rekordistiem. Pateicoties vienam no lielākajiem Latvijas zinātnieku un farmaceitu sasniegumiem – preparāta Mildronāts izgudrošanai, un pasaulslavenās tenisistes Marijas Šarapovas atzīšanai, ka Mildronātu tā ir lietojusi pēdējos 10 gadus, par Latviju nu ir uzzinājuši daudzi jo daudzi cilvēki pasaulē.
Pamatojums, ar kuru Pasaules antidopinga organizācija (WADA) ir iekļāvusi Mildronātu sportistiem aizliegto zāļu saraksta ir diezgan īpatnējs – tas ir iekļauts, jo sportisti to lieto, domājot, ka tas strādā ("because of evidence of its use by athletes with the intention of enhancing performance"). Principā, ar šādu formulējumu aizliegto vielu sarakstā varētu iekļaut arī, piemēram, tomātu sulu, ja vien sportisti to sāktu masveidā dzert un ticēt tam ka “tas strādā!”.
Te der atcerēties vecu anekdoti par ekonomistu, kurš ir piekāris savā birojā pakavu, uzskatot, ka tas veicina viņa prognožu precizitāti. “Vai Tu tici šādam lietām?”, - jautā ekonomistam. “Protams, ka nē!” – viņš atbild, - “Bet tas strādā, neatkarīgi no tā vai es ticu, vai nē”.
Bet, runājot nopietni, kas tad ir noticis? Varētu teikt, ka šobrīd liela un ietekmīga pasaules organizācija ir “uzbraukusi” vienam no Latvijas spēcīgākajiem zinātniskajiem institūtiem un arī tā vadītājam Mildronāta izgudrotājs profesors Ivars Kalviņš ir spējis ne tikai veikt grandiozu zinātnisko darbu, bet arī paglābt no izzušanas un padarīt par spēcīgu zinātnisku centru Organiskās sintēzes institūtu (OSI), kurš ir visu Latvijas zinātnisko institūciju galvgalī, tai skaitā atbilstoši novērtējumam, ko pirms pāris gadiem veica ārvalstu eksperti, izpildot Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījumu.
Šobrīd visā dopinga skandāla burzmā nudien izklausās, ka profesors Kalviņš Mildronātu ir radījis PSRS slepenajās militārajās laboratorijās turklāt ar nodomu, lai PSRS, bet vēlāk arī Krievijas Federācijas sportisti varētu negodīgajā veidā gūt virsroku starptautiskajās sacensībās.
Un kā uz šo visu reaģē Latvijas valsts, kurā šis izgudrojums ir radīts, kurā darbojas izcili zinātnieki un lielisks institūts? Lai cik bēdīgi tas neizklausītos, bet no mūsu valsts puses pagaidām valda kapu klusums. It ka nekas nebūtu noticis, un it kā pavisam nesen virkne augstāko valsts amatpersonu nebūtu gozējušās kameru priekšā kopā ar profesoru Ivaru Kalviņu, kad tika atklāts Organiskās sintēzes institūta (OSI) Biofarmācijas centrs.
Protestu un sašutumu ir paudis vien pats profesors Kalviņš un uzņēmums Grindex, kas ražo Mildronātu.
Kas tad sanāk? Brīdī, kad pavīd iespēja uzsmaidīt kamerai un uzsist uz pleca zinātniekiem par sasniegumiem, valsts vīri ir gatavi skriet un lēkt, un būt roku spiedēju pirmajās rindās. Taču tad, kad tiem pašiem zinātniekiem ir vajadzīgs atbalsts un aizstāvība, mūsu valsts vīri klusām “nozūd no skatuves”. Vienīgais redzamais izņēmums ir premjers Māris Kučinskis, kurš caur savu preses sekretāru paudis ziņu aģentūrai Reuters nožēlu, ka šāds lēmums tika pieņemts, kā rezultātā varējām lasīt virsrakstu: “Lepnā Latvija izsaka nožēlu (regret) par aizliegumu uz tas zinātnieku radītām zālēm”.
Vēl savdabīgāka reakcija izskanēja atsevišķu mediju virsrakstos: “Latvijā izgatavoto zāļu lietošana lielās devās kaitē veselībai”. Par šo, protams, varētu pasmaidīt. Vispār jau Latvija daudz ko ražo kas lielās devās kaitē veselībai, un ne tikai Latvijā. Un kam tad būtu jābūt vīnu lielvalsts Francijas mediju virsrakstos, ņemot vērā alkohola kaitīgumu? Arī baltmaizi un kūkas lielās devās dietoloģi diez vai ieteiks. Bet izskatās, ka atsevišķai mūsu sabiedrības daļai jebkurš “savējais” ir tāds vienīgi līdz brīdim kamēr viņš netraucē labi izskatīties. Jebkuru “savējo” viņi ir gatavi zibenīgi upurēt uz valsts “pareizā” tēla altāra.
Protams, nav īpaši reālistiski cerēt ietekmēt WADA lēmumu – lai cik dīvaini tas neizklausītos. Taču vienmēr jāmeklē iespējas no katra defekta uztaisīt efektu, jo jebkura nepatikšana arī paver jaunas iespējas.
Patīk tas kādam vai nē, bet Latvijā izgudrots un ražots preparāts ir ticis pasaules medijos virsrakstos. Un uzliktais aizliegums tikai liecina, ka starptautiskā sporta sabiedrība to uztver nopietni! Turklāt aizliegums attiecas tikai uz profesionālajiem sportistiem.
Aplūkojiet Mildronāta aprakstus pasaules medijos: Mildronats (zināms arī ka meldonijs) paaugstina atlēta izturību un vingrošanas spējas un arī samazina atgūšanas laikus, kas ir ļoti svarīgi augstā līmeņa atlētiem… tas pamatā uzlabo asins cirkulāciju. Un tas ir tikai viens no citātiem. Domāju, ka pēdējās dienās vairāki miljoni cilvēku visā pasaule uzdod savam farmaceitam jautājumu: “Kur es varu to Mildronātu nopirkt!?”. Un ļoti iespējams, farmācijas kompāniju bosi guglē Latviju kā valsti, kurā ir nopietna farmācijas nozare.
Taču diemžēl ASV nav iespējams nopirkt Mildronātu, arī Rietumeiropā – nē. Kāpēc? Jo zāļu reģistrēšana un ‘bīdīšana’ ārvalstu tirgos ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process. Un Latvijas valsts līdz šim nav bijis īpaši izpalīdzīga savai farmācijas nozarei. Mūsu lielākie farmācijas flagmaņi – Grindex, Olainfarm, OSI nav saņēmušu pienācīgu atbalstu, lai varētu iekarot jaunus tirgus. Toties esam pilnīgi atvēruši savu tirgu visām ārvalstu kompānijām, un vietējo ražotāju īpatsvars tajā ir vien 4%! Mildronāta stāsts ir skaļš atgādinājums par to, ka ir īstais brīdis šo situāciju kardināli mainīt – ASV un Rietumeiropas patērētājiem jābūt iespējai nopirkt Latvijā ražotas zāles savas aptiekās!