Jautāts par cīņu pret izvērsto informācijas karu un iespējamo Latvijas Televīzijas (LTV) krievu kanāla veidošanu, ministrs norādīja, ka diskusija par to, kā atbildēt uz pašreizējajiem izaicinājumiem, turpināsies Ministru kabinetā, taču līdzīgi, kā tas bieži vien ir ES, ministrs pauda pārliecību, ka diskusiju gaitā tiks panākts vienots secinājums.
"Manuprāt, šobrīd doma par vienotu ES kanāla izveidi nav atmesta, pie tās vēl var strādāt, lai arī viedokļi ES ir dažādi," sacīja ministrs, norādot, ka šobrīd gan atturētos komentēt LTV krievu kanāla izveidi.
"Es neesmu redzējis tāmi. Plašsaziņas līdzekļos esmu dzirdējis par dažādām summām, bet, manuprāt, pats būtiskākais, kas mums ir nepieciešams, sadarbībā ar padomi, kas atbildīga par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, ir vienoties par efektīvāko veidu - stiprināt esošo plašsaziņas līdzekļu kapacitāti vai domāt par jaunu kanāla izveidi," sacīja ministrs.
Viņš arī norādīja, ka valdības sēdē ir notikusi diskusija ar plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Aināru Dimantu.
"Viņam tika lūgts sagatavot priekšlikumus un koncepciju. Tajā brīdī, kad iepazīšos ar priekšlikumu un koncepciju, es varēšu teikt, vai mums vajag attīstīt LTV 7.kanālu vai Latvijas Radio 4.kanālu vai veidot atsevišķu televīzijas kanālu," sacīja ministrs, atkārtojot, ka sākotnēji vēlētos dzirdēt viedokļus un informāciju no pašas padomes.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija neatbalsta LTV krievu kanāla veidošanu, šodien intervijā Latvijas Avīzei atklājis finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
"Gan mūsu, gan kaimiņvalsts vēlme veidot jaunus TV kanālus izskatās pēc tērēšans. Ja uzklausām speciālistus, piemēram, profesori Andu Rožukalni, tad saprotams, ka vajadzīgi vismaz pieci gadi, lai šādu kanālu izveidotu pienācīgā līmenī. Tad tas būs par vēlu. Pieskaitot privātos medijus, valstī ir laba televīzijas un radio infrastruktūra. Loģiski būtu saturu pirkt no privātajiem," skaidro Reirs.
Neskatoties uz to, cik valstī jau ir studiju un aprīkojuma iegādāts, mums nez kāpēc vispirms jāiepērk "dzelži". Tā ir tērēšana," atkārtoti uzsver finanšu ministrs. "Finanšu ministrija šādu iniciatīvu neatbalstīs. Mēs esam piešķīruši līdzekļus informācijas izplatīšanai jau esošajiem, Latvijai lojālajiem kanāliem. Arī LTV7 jau piešķirti līdzekļi, tāpēc ir jāinvestē mediju saturiskajā piedāvājumā, nevis jāiepērk iekārtas. Tik daudz ieguldīt medijos, kā to dara Krievija, mēs nevarēsim nekad. Ja nu vienīgi ir iespējams izveidot kopīgu konkurētspējīgu mediju Eiropas līmenī."
Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 19.marta sēdē pieņēma lēmumu par valsts SIA Latvijas Televīzija trešās programmas krievu valodā izveidi.