Šodien ministrs apmeklēja Jēkabpili, lai iepazītos ar Zemessardzes 56.kājnieku bataljonu, tā aktualitātēm, uzdevumiem un nepieciešamo atbalstu bataljonam nākotnē. Šis jau ir trešais bataljons, ar kuru uz vietas iepazīstas ministrs. Lai iepazītos ar situāciju ZS, ministrs ir apņēmies apmeklēt visus 18 ZS bataljonus, aģentūra LETA noskaidroja ministra birojā.
Vizītē Jēkabpilī Bergmanis tikās ar vietējās pašvaldības vadību un ZS bataljona komandieri. Sarunā ministrs uzsvēra, ka Zemessardze un Jaunsardze ir tās struktūras, kas ļoti cieši sadarbojas ar pašvaldību. Bergmanis izteica pateicību gan bataljonam, gan pašvaldībai, kas to ir atbalstījusi.
"Lai palielinātu Zemessardzes un līdz ar to Nacionālo bruņoto spēku kapacitāti, ir vēl ļoti daudz jādara. Mums ir Zemessardzes attīstības plāns, kurā tika ieguldīti ievērojami līdzekļi," uzsvēra ministrs.
ZS primārais ir cilvēku skaita palielināšana un kaujasspēju uzlabošana. Arī Latvijas kā sabiedroto uzņemošās valsts atbalsta palielināšana ir svarīga lieta. Tāpat nav mazsvarīga materiāltehniskās bāzes uzlabošana ZS, norādīja Bergmanis.
Lai izpildītu šos uzdevumus, galvenais ir nākamā gada aizsardzības budžeta palielināšana. Ministrs izteica cerību, ka budžeta apspriešanas un tā pieņemšanas gaitā gan valdībā, gan parlamentā varēs rast savstarpēju sapratni, ka valsts aizsardzības spēju stiprināšana šobrīd ir uzdevums numur viens, kas Latvijai kā NATO dalībvalstij primāri ir jāpilda savas drošības labā.
Jau ziņots, ka nākotnē plānots palielināt ne tikai karavīru skaitu, bet arī zemessargu un jaunsargu skaitu. Pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8000, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 000 līdz 13 000.
Viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm ir Zemessardzes stiprināšana. Zemessardzes kaujas spēju attīstības pirmā posma realizācijas rezultātā 2018.gadā paredzēts izveidot 18 paaugstinātas gatavības apakšvienības - 14 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības ar integrētām pretgaisa aizsardzības, prettanku, snaiperu un inženieru spējām un četras specializētās vada līmeņa apakšvienības ar aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem, pretgaisa aizsardzības, mīnmetēju un inženieru spējām. Paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei Zemessardzē kopumā nepieciešami 70 miljoni eiro.