Ja kāds, izdzirdot vārdu savienojumu - narkotiku lietotājs, iedomājas acis aizmiglotu netīru un nošņurkušu tēlu, viņš vairumā gadījumu kļūdās. Tie, iespējams, ir mūsu draugi, bērni vai mazbērni (grupas izvēle atkarīga no lasītāja vecuma kategorijas). Saskaņā ar statistikas datiem, 2011 gadā marihuānu bija pamēģinājuši 24% skolu jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem. Lielākā daļa no viņiem dzīvo Rīgā un Pierīgā. Jaunieši, kuri izklaidējoties lieto dažādas nelegālas vielas, nav ārēji atšķirīgi. Viņi mācās parastās skolās un augstskolās, vai strādā, ir ikdienišķi ģērbušies, lasa dzeju, dejo, sporto, raksta zinātniski pētnieciskos darbus. Varbūt kāds no viņiem šķiet lecīgs saskarsmē ar apkārtējiem, taču tā kopumā nav jaunus cilvēkus, kas lieto narkotikas izklaidei, raksturojoša pazīme.
Neapšaubāmi, ka viņi var nonākt situācijās, kad ir apdraudēta sava vai draugu veselība. Tāpēc profilakses speciālisti saka – šiem lietotājiem nepieciešams sniegt atbalstu un palīdzību, lai mazinātu riskus, kas rodas, lietojot narkotikas, un novērstu krīzes situācijas rašanos. Tā kā viņi nav viegli sasniedzami - jauniešiem speciālistu konsultācijas nešķiet kas noderīgs un pievilcīgs - jādodas uz turieni, kur viņi jau ir – uz e-vidi. Jāņem vērā viņu pašu teiktais: "Tagad ir tā – ja tev ir problēma, tad meklē internetā."
Projekta Noklikšķini un saņem atbalstu ietvaros, aptaujājot narkotikas lietojošos jauniešus, guvām apstiprinājumu - viņi meklē informāciju ar "mātes Googles palīdzību. Galvenokārt - lai saprastu, kādi efekti varētu rasties, vielu lietojot, un novērtētu risku. Tā tiek gūta atbilde uz jautājumu - mēģināt vai nē. Šim nolūkam kalpo arī pieredzes stāsti, tāpēc jaunieši dodas uz lietotāju forumiem. Tajā pašā laikā daļa no viņiem atzīst, ka šādi aprakstītajai pieredzei pilnībā uzticēties nevajadzētu. Lēmuma pieņemšanai derētu arī kompetentas, izglītotas personas padomi un ieteikumi.
Var teikt - jaunieši ir gatavi ieklausīties speciālistu teiktajā, taču ar zināmiem nosacījumiem. Viņi vēlas, lai virtuālie konsultanti (parasti - mājas lapas veidotāji un uzturētāji) nemēģina kaunināt un popularizēt melnbalto vienkāršoto viedokli "Narkotikām nē!". Tikai tad, kad godīgi runā par iespējamajiem ieguvumiem un zaudējumiem, kas var rasties, lietojot konkrētu vielu, un ļaujot pašiem pieņemt lēmumu, jaunieši "ieklausās" izlasītajā. Kā teica kāds no jauniešiem: "Dažkārt ir svarīgi pateikt, lai labāk to nelietoju. Nevajag bāzt sejā. Vajag, lai cilvēks pats nonāk pie tā."
Jaunieši didaktiskas pamācības jūt jau pa gabalu. Ļaujot vērtēt dažādas mājas lapas, viens no intervētajiem jaunajiem cilvēkiem secināja, ka "nav saites ar jauniešiem. It kā kas stāstīts, bet diez ko nepalīdzot. Varbūt jāmaina rakstības stils. Informācija ir novecojusi. Visur stereotipi." Cits teica: "Interesanta informācija, bet es viņu nespēju uztvert kā patiesu. Lai cilvēkiem liktos, ka tas (vielu lietošana) ir slikti?"
Pēc jauniešu domām, šādi mājas lapas veidotāji ir aizspriedumaini, neskatās uz dzīvi reāli, jo daļa cilvēku ir izvēlējušies lietot vielas, un tas viņiem šķiet ne tikai pieņemami, bet forši. Tiek paspilgtinātas emocijas, rasta papildus enerģija vai gūts vēlamais atslābums.
Lai meklētu atbildes, daļa jauniešu lasa informāciju angļu valodā veidotajās mājas lapās, jo “valoda nav problēma”. Taču labs profilakses piedāvājums e-vidē rada iespēju komunicēt ar profilakses speciālistu, uzdodot personiskus jautājumus, pārrunājot pieredzi, novērtējot riskus. Šāda sadarbība ir kā pamats reālām konsultācijām nākotnē. Varbūtība iekulties nepatikšanās mazinās. Ilgtermiņā skatoties - tā iespējams samazināt arī vielu lietošanas daudzumu, vai arī pat kardināli mainīt uzvedību,
Tāpēc – lai cik laba būtu citā valodā pieejamā mājas lapa vai lietotne, tai jābūt saistītai ar reāli pieejamu atbalstu – cilvēku, kuru jaunieši var sasniegt, kad būs nepieciešamība.
Mūsu jaunieši zina, kas valstī ir/nav iespējams. Viņi ir reālisti. Kā teica viens no intervētajiem puišiem: "Mājas lapu veidotāji baidās, ka prese izsmērētu, visi pārprastu, ka mudina (lietot). Latvijā ir maza pieredze. Padomju laika ietekme. Veco laiku domāšana.”
Varbūt ir vērts šo aizspriedumiem pilno, teorētiski nepamatoto domāšanu izaicināt un veidot interneta vidē pieejamu jauniešiem interesantu profilakses programmu – ar spēlēm, stāstiem, konsultācijām. Tas, saskaņā ar statistiku, noderētu katram ceturtajam.
Tiem, kuri ir gatavi pieņemt šo izaicinājumu, iesakām meklēt 13 Eiropas valstu profilakses speciālistu veidotās vadlīnijas efektīvai, interneta vidē īstenotai selektīvai profilaksei narkotiku lietošanas ierobežošanai.