ĀM aģentūrai LETA pavēstīja, ka Pelšs aicināja atgriezties pie drošības sistēmas Eiropā, kas balstīta starptautiskajās tiesībās. Īpaši uzsverot Krievijas īstenoto agresiju Ukrainas austrumos un Krimas prettiesisko aneksiju kā pēdējo gadu laikā izteiktāko draudu Eiropas drošībai, ministrijas politiskais direktors atgādināja, ka līdzīgu Krievijas rīcību starptautiskā sabiedrība pieredzēja vēl ne tik senā pagātnē Gruzijā.
Viņš norādīja, ka tikai ar starptautisko spiedienu, pieprasot agresora atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem, var mazināt konflikta saasināšanos un rast politisko risinājumu. Ir jāturpina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Savienības un ANO aktīva iesaiste konfliktu risināšanā, savukārt konfliktos iesaistītajām pusēm ir jānodrošina starptautisko organizāciju misiju piekļuve konflikta teritorijām.
Pelšs aicināja gan ANO Drošības padomi, gan ANO ģenerālsekretāru pievērst uzmanību konfliktiem Eiropā, lai novērstu to saasināšanos. Latvija atkārtoti apliecināja stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālai vienotībai, kā arī Minskas vienošanos izpildei.
Pēc ĀM vēstītā, ministrijas politiskais direktors uzsvēra, ka pēdējās nedēļās pastiprinājušies Krievijas atbalstīto separātistu uzbrukumi Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām un arī Krievijas lēmums par separātistu kontrolētājos Doņeckas un Luhanskas apgabalos Ukrainā izdoto ''dokumentu'' atzīšanu ir pretrunā Minskas vienošanos garam.
Pelšs aicināja starptautisko sabiedrību neaizmirst par iesaldētajiem konfliktiem Eiropā un turpināt rast risinājumus konfliktsituācijām Kalnu Karabahā, Pārdņestrā, Abhāzijā un Dienvidosetijā.
Attiecīgo sanāksmi organizēja Ukraina, kas šā gada februārī ir prezidējošā valsts Drošības padomē.