"Referendumā
balsoja ļoti dažādi cilvēki – arī tie, kas paši nav politikā un nav arī
aktīvi atbalstītāji. Taču viņi katru dienu dzirdēja vienu un to pašu –
jāiet un jābalso! Par ko? Par savu dzimto valodu. Pats jautājums tika
noformulēts ļoti provokatīvi, un rezultāts bija cilvēciskā atsaucība uz
kaut ko izaicinošu," sacīja R.Alijevs.
Viņaprāt, uz otro referendumu ļaudis tik viegli un
ātri neatsaucas. "Ļoti labi, ka tagad risina jautājumu par bērniem,
kuriem, ja viens no vecākiem uzrakstīs iesniegumu, pilsonība tiks
piešķirta. Neatkarības bērniem, manuprāt, ir jābūt mūsu pilsoņiem.
Mazākumtautību skolu absolventi kārto tieši tādu pašu valsts valodas
eksāmenu kā latviešu skolās, un viņu labie rezultāti ir liels panākums.
Tāpēc viņiem vairs nebūtu vajadzīgas kādas apliecības, ka pārvalda
valodu tādā vai tādā līmenī," norādīja R.Alijevs.
"Valoda ir
mūsu valsts prioritāte, un visi skaisti runājam, ka jābalstās uz valodu
kā vērtību un bez valodas prasmes integrēties ir ļoti grūti. Ļoti ceru,
ka turpmāko triju gadu laikā valsts varētu ieguldīt daudz vairāk
profesionāļos – valodas un izglītības speciālistos, kuri izmantotu labu
pieredzi no Anglijas, varbūt arī Vācijas. Jo cilvēks būs bagātāka un
interesantāka personība, ja pratīs latviešu valodu. Termina "otrā
valoda" zemtekstam šajā gadījumā jābūt "otra dzimtā valoda"! Tāpēc ar
tādu attieksmi jāmāca jau trīsgadnieks bērnudārzā," laikrakstam uzsvēra Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors.