"Ja Valsts prezidents ierosina nopietnu diskusiju, domāju, ka mēs būtu gatavi piedalīties diskusijas atvēršanā. Bet nevaru piekrist, ka jautājums par Saeimu jāskata atrauti no citām institūcijām," teica Agešins, "izraut no konteksta vienu pašu Saeimu nav pamatoti, tāpēc vai nu mainām visu, vai neko."
SC politiķis uzsvēra, ka tad būtu vienlaicīgi jādiskutē par deputātu skaitu visās pašvaldībās - gan novados, gan lielajās pilsētās, ar mērķi šo skaitu samazināt. Tāpat būtu jārunā par ministriju skaita samazināšanu. "Pašvaldību Latvijā ir gana daudz. Un nav normāli, ka mikronovadā uz 4000 iedzīvotājiem ir 15 deputāti," uzskata Agešins, "ja reforma skartu visus, tad tā būtu konsekventa un likumsakarīga pieeja."
Agešins pauda cerību, ka Bērziņa paziņojumā paustais nav bijis ar nodomu izpatikt kādai mērķauditorijai. "Ja turpināsies šādi paziņojumi, nevar izslēgt to, ka kādam ienāks prātā pārskatīt un izanalizēt Valsts prezidenta institūcijas nepieciešamību parlamentārā valstī," izteicās SC politiķis.
Kā iepriekš izteicies Bērziņš, Latvijā ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma, bet vecā ir jāmaina pašos pamatos, lai veicinātu un nodrošinātu atbildības uzņemšanos šaurākam lokam.
Viņš piebilda, ka Latvijā Saeimas deputātu skaitu varētu noteikt, izejot no iedzīvotāju skaita, piemēram, 2,5 miljoni iedzīvotāju vēlē 100 deputātus, savukārt, ja iedzīvotāju skaits samazinās līdz diviem miljoniem, - 80 deputātus.
Bērziņš sacīja, ka parlamentārā sistēma Latvijas Republikā varētu saglabāties. "Aicināšu ekspertus izvērtēt, kāds politiski administratīvais modelis nelielajai Latvijas teritorijai būtu piemērotākais," piebilda Valsts prezidents.
Valsts prezidents pirmos rezultātus diskusijām par turpmāko Latvijas valsts pārvaldes modeli un iespējamajām Saeimas deputātu skaita izmaiņām vēlētos redzēt jau savas prezidentūras laikā.
Bērziņs šodien žurnālistiem uzsvēra, ka deputātu skaitu nosaka pats parlaments un tā būs arī turpmāk. Viņš uzskata, ka ir jāvērtē esošās varas kopējā struktūra un turpmākā veidošana. Tas parlamentu varētu skart vismazāk un būtu plašāks jautājums par visu izpildinstitūciju spēju turpmāk veikt savus pienākumus atbildīgi.
Valsts prezidents iecerējis aicināt savu viedokli izteikt ekspertiem un zinātniekiem, jo pats sev jau lēmumu par to, ka šajā virzienā ir jāstrādā, esot pieņēmis.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) atturējās sniegt vērtējumu iespējamām izmaiņām Saeimas deputātu skaitā, jo tā neesot izpildvaras funkcija. Valdības vadītājs gan norādīja, ka ir dažāda valstu pieredze, kurās deputātu skaits tiek pakārtots valsts iedzīvotāju skaitam, bet, piemēram, Igaunijā ar daudz mazāk iedzīvotājiem esot 101 parlamenta deputāts.