Sevišķi nozīmīgas Eiropas Savienības pilsoņiem būs Vācijas Bundestāga vēlēšanas septembrī. Vācija ir ne vien ES lokomotīve, bet arī tās vagars ar Angelu Merkeli kā tādu maksātnespējas administratoru priekšgalā. Viņa kā valsts vadītāja astoņos gados ir uzkrājusi nopietnu pieredzi un kļuvusi par disciplinētākas ES simbolu un garantu. Paradoksāli, bet tieši Vācijā kanclers var tikt pārvēlēts atkārtotā termiņā neierobežoti bieži, tāpēc nākamajiem četriem gadiem amatā Merkelei ceļā stāv vienīgi vēlēšanas.
Tagad, kad Briseles gaiteņos pamazām izplatās sajūta, ka finanšu krīzes ļaunākais posms jau ir pārvarēts, par arvien lielāku vilinājumu kļūst cieši savilktās jostas atslābināšana un atgriešanās pie vecajiem netikumiem. Kā jauns sāpjubērns iezīmējas Francija. Tās prezidents Olands nespēj iekustināt valsts stagnējošo ekonomiku un savu kritiķu mutes labprāt aizbāztu ar svaigi aizņemtu naudiņu, vienīgi tā Merkele uzreiz ar baltu aci skatās. Arī Itālijā notikusī valdības krīze draud atlabstošu kandidātu atkal padarīt par bīstamu eirozonas dalībnieku. Domājams, ka vienīgi Vācijas kanclere ar savu pieredzi un skaidri uzņemto kursu būs spējīga arī nākotnē turēt zināmos rāmjos ar vērienu dzīvot pieradušos biedrus.
Merkeles Kristīgo demokrātu izredzes uzvarēt septembra vēlēšanās ir vērtējamas kā diezgan augstas. Pēc pēdējās aptaujas par viņas partiju (CDU/CSU) balsotu 41% vēlētāju, bet par sīvākajiem konkurentiem sociāldemokrātiem (SPD) - tikai 27%. Vācu vēlētājs ir visai konservatīvs, tāpēc balsu sadalījumā ievērojamas izmaiņas nav sagaidāmas. Ja CDU/CSU tāpat kā pirms četriem gadiem izdosies vienoties ar SPD par kopīgas koalīcijas izveidošanu, Merkeli sagaida ļoti vāja opozīcija un vēl brīvākas rokas ārpolitikai.
Tālāk skats no mierīgajiem rietumiem jāpavērš uz Tuvajiem Austrumiem, kur nākamgad notiks vēlēšanas reģiona smagsvaru valstīs Izraēlā un Irānā. Pirmie jau 22. janvārī balsos izraēlieši, svaigākās aptaujas un ekspertu prognozes liecina, ka konservatīvais ministru prezidents Netanjahu savu posteni saglabās. Neraugoties uz starptautiski kritizētajiem, agresīvajiem Gazas sektora apbūves plāniem un neremdināmās vēlmes preventīvi uzbrukt Irānai, vairums Izraēlas pilsoņu tomēr atbalsta Netanjahu izvēlēto ceļu.
Jūnijā par savu prezidenta kandidātu varēs balsot arī sankciju nogurdinātie irāņi. Tagadējais prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds amatā bijis jau divus termiņus un šajās vēlēšanās kandidēt nevarēs, tāpēc jaunievēlētā prezidenta amatā parādīsies jauna seja. Par pretendentiem plašākai sabiedrībai daudz nav zināms, lielākās spekulācijas šobrīd ir par to, vai Ahmadinedžāds varētu izmantot Putina rokādes modeli.
Cik vienota un disciplinēta nākotnē būs Eiropas Savienība? Vai televizoru ekrānos varēsim vērot pirmās atomsēnes pēc Otrā pasaules kara? To visu var izšķirt jaunā, 2013. gada vēlēšanas.