Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Swedbank: Riski met ēnu uz turpmāko ekonomikas izaugsmi

Kā arī tika gaidīts, precizētie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati par pērnā gada 4.ceturksni bija nedaudz labāki nekā to rādīja operatīvie dati. Ekonomikas izaugsme bija 3,6% salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni jeb 0,8% salīdzinājumā ar 2013.gada 3.ceturksni (sezonāli izlīdzinātā). Iepriekš bija ziņots par attiecīgi 3,5% un 0,7% kāpumu. Tādējādi gadā kopumā IKP izaugsme sasniedza 4,1%.

Diemžēl, pēc neliela atsitiena pērnā gada 2. un 3.ceturksnī, investīcijas pamatkapitālā 4.ceturksnī atkal krita, uz ko jau norādīja operatīvie IKP dati un vājš preču imports. Mājsaimniecību patēriņa izaugsme, lai arī nedaudz piebremzējās uz gada beigām, tik un tā bija spēcīga, un tā galvenokārt arī virzīja ekonomikas izaugsmi pērn. Kā arī tika gaidīts, eksporta kritums 3.ceturksnī bija īslaicīgs (daļēji dēļ ļoti labas graudu ražas 2012.gadā), un 4.ceturksnī eksporta apjomi jau bija tikpat lieli kā pirms gada.
Ņemot vērā, ka izaugsmi pērn galvenokārt virzīja mājsaimniecību patēriņš, arī straujāk augošās nozares bija tās, kas pārsvarā strādā uz iekšējo tirgu – piemēram, dažādi komercpakalpojumi, māksla, kultūra un atpūta (t.sk. azartspēles), būvniecība. Savukārt galvenajās eksportējošās nozarēs – apstrādes rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā – rezultāti bija salīdzinoši vāji. Jāsaka gan, ka apstrādes rūpniecības attīstību pērn ievērojami ietekmēja Liepājas metalurga darbības izbeigšana, vairumā pārējo ražošanas nozaru bija vērojama izaugsme.

Šī gada janvārī prognozējām, ka Latvijas izaugsme šogad būs spējāka kā pērn, ap 4,8%, pateicoties spējākam eksportam un investīcijām. Lai arī joprojām sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs labāka kā pērn (balstot mūsu eksportu un investīcijas), visticamāk, nāksies Latvijas prognozi samazināt, ņemot vērā nesenos notikumus Ukrainā. Tas apgrūtina Latvijas izaugsmi divos veidos.

Pirmkārt, mazākas ārējās tirdzniecības plūsmas. Negatīva ietekme būs ne tik daudz no pašas Ukrainas, jo tās īpatsvars Latvijas eksportā ir mazs (ap 1%), bet no Krievijas un citām reģiona valstīm, kas cieši  saistītas ar Krieviju un Ukrainu. Šo valstu valūtu vērtības kritums jau pasliktināja mūsu ražotāju konkurētspēju šajos tirgos, savukārt iespējami tirdzniecības šķēršļi no Krievijas puses mazinātu ārējo pieprasījumu.

Otrkārt, pieaugusī nenoteiktība saistībā ar ārējā pieprasījuma attīstību negatīvi ietekmē investīciju aktivitāti galvenokārt tajos Latvijas uzņēmumos, kuri tirgojas ar Krieviju un Ukrainu, bet, iespējams, arī citos sektoros, ja kopējais uzņēmēju noskaņojums reģionā pasliktināsies.  

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē