Līdz ar to turīguma ziņā dalām ar Ungāriju ceturto/piekto vietu ES. Turklāt, nu jau esam pavisam tuvu arī Polijai, kuras ienākumi uz iedzīvotāju pērn bija 68% no ES28.
Pērnā gada dati iezīmē pāris interesantas lietas. Pirmkārt, Lietuva sāk manāmi atrauties no pārējām Baltijas valstīm. Lietuvas ienākumu līmenis sasniedza 74% no ES28 vidējā, manāmi aizsteidzoties priekšā Latvijai un nu jau arī Igaunijai, kuras ienākumi pērn bija 72% no ES vidējā. Tiesa, izskatās, ka igauņu dati vēl nav koriģēti pēc tās tautas skatīšanas rezultātiem, līdz ar to tās ienākumu līmenis īstenībā varētu būt nedaudz augstāks, bet, visticamāk, tik un tā zem Lietuvas rādītāja. Pašlaik Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju ir turpat pie Grieķijas, Portugāles un Slovākijas līmeņa.
Otrkārt, Igaunijas piemērs norāda uz to, ka veiksmes stāsts var arī diezgan piepeši beigties. Igaunijā, kur darba tirgus sācis uzkarst, izaugsme pērn bija lēnākā Baltijas valstu vidū (zem 1%) un šī gada 1.ceturksnī tās ekonomika pat saruka par 1.4% salīdzinot ar gadu iepriekš. Salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu, Igaunija pēdējā laikā daudz lēnāk tuvinās ES vidējam līmenim.
Tomēr viena lieta saglabājas nemainīga - Latvija atpaliek no abām Baltijas kaimiņvalstīm, ne tikai ienākumu līmeņa, bet arī nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un ražīguma ziņā mēs esam vājākā pozīcijā nekā Igaunija un Lietuva. Pārējo Baltijas valstu panākšanai laikam vajadzētu mācīties gan no Igaunijas, gan no Lietuvas pieredzes. Piemēram, izrāviens ražīgumā 2011.-2012.gg., visticamāk, ir bijis viens no iemesliem kādēļ Lietuva varējusi apsteigt Igauniju arī ienākumu ziņā. Latvijai ir nepieciešamas reformas, lai balstītu ražīguma izaugsmi un nopelnītu augstāku ienākumu līmeni – tas nozīmē sekmēt kvalitatīvāku izglītību, inovācijas, uzņēmējdarbības vidi – lai gan tas tiek atkārtots bieži, nekādu citu brīnumrecepšu ienākumu līmeņa kāpināšanai nav.