SEB banka: Austrumeiropa turpina augt par spīti Krievijas un Ukrainas vājumam

Polijas, Latvijas un Lietuvas attīstības temps būs mērens. Tā secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.Igaunijā, ko tieši skar stagnācija Somijas tautsaimniecībā, izaugsme joprojām būs vāja. Īstermiņā izaugsmi bremzēs ekonomiskās aktivitātes kritums Vācijā un eirozonā. Ukrainas notikumu ietekmē gada otrajā pusē eiro zonas ekonomikā sagaidāma stagnācija. Pieaugošs privātais patēriņš Vācijā un eiro zonas izkustēšanās no sastinguma nākamgad sola kompensēt zaudēto eksportu uz Krieviju un Ukrainu, kā arī krītošo investīciju aktivitāti. Mājsaimniecības, it īpaši Baltijas valstīs, turpina gūt labumu no reālo ienākumu pieauguma un zemajām procentu likmēm. Tiešās tirdzniecības saites starp konflikta skartajām valstīm un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, izņemot Baltijas un bijušās padomju republikas, ir salīdzinoši neliels. Vērtējot reģiona ekonomiku perspektīvas jārēķinās, ka Krievijas un Ukrainas konflikts būt ilgstošs. Prognozes tiek balstītas uz pieņēmumiem, ka konflikta militārā darbība neizplatīsies, nenotiks nekādi nopietni Krievijas enerģijas piegāžu traucējumi, kā arī turpmākās tirdzniecības sankcijas starp Rietumiem un Krieviju būtiski nepaplašināsies. Tikmēr paliek spēkā uzskats, ka konflikts pasaules līmenī veidos visai ierobežotu negatīvo ietekmi. Protams, kaut tiešā atkarība no Krievijas vairumam ES valstu ir neliela, konflikts atstās negatīvu ietekmi uz investīciju klimatu visā reģionā. Tikmēr katra reģiona ekonomika saglabās savas raksturīgās priekšrocības un iespējas. Latvija, kas pēdējo divu gadu laikā spēja uzrādīt visstraujāko izaugsmes tempu Eiropas Savienībā, šogad piedzīvos izaugsmes palēnināšanos. Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 2,5%. Nākamgad kāpums paātrināsies līdz 2,7%, bet 2016.gadā līdz 3,4%. Privātais patēriņš joprojām būs galvenais dzinējspēks. Īslaicīgi sagaidāmas iekšējās politiskās svārstības, kas mazināsies, līdz tiks izveidota jaunā valdība, kam būs pastiprināti jāpievēršas izaugsmes vecināšanas pasākumiem. Igaunija, kas ir izteikti atkarīga no eksporta panākumiem, būs spiesta izjust ne tikai Krievijas, bet arī Somijas ekonomikas grūtības, kā arī zemo investīciju aktivitāti. Igauniju tuvākos divus gadus sagaida ļoti lēns pieauguma temps, attiecīgi 1,2% un 1,3%, 2016.gadā palielinoties līdz 3%. Lietuva virzās uz plašu iekšzemes pieprasījuma atveseļošanos. Nedaudz vēlāk nekā abās kaimiņvalstīs, šogad sācis atdzīvoties būvniecības un mājokļu tirgus. IKP šogad pieaugs par 2,7%, 3,2% nākamgad un 4% 2016.gadā. Tikmēr turpinās sagatavošanās darbi eiro ieviešanai, kas notiks 2015.gadā.  Pieņemot augstākminētos nosacījumus, Krievijas ekonomika atradīsies stagnācijā, ar augstiem lejupslīdes riskiem. Sagaidāms, ka Krievijas ekonomika šogad spēs noturēt 0,4% pieaugumu, bet nākamgad tā kritīsies par 0,2%. Atgūšanās iespējama vien 2016.gadā, kad izaugsme sagaidāma 1% apmērā, taču pie nosacījumiem, ka tiks nodrošināti apstākļi, kuros Krievija un Rietumi neturpinās ekonomiskās sadarbības drupināšanu. Zemi kapitāla tēriņi, krītoša pirktspēja un zemākas naftas veido negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Rubļa vērtība turpinās ripot lejup, palīdzot zelt inflācijai. Taču Krievijai ir ievērojams finanšu drošības spilvens, kas nodrošina īstermiņa aizsardzību pret lielām nepatikšanām. Ieņemtā pozīcija Ukrainas jautājumā pasliktinās jau tā slikto ekonomisko situāciju, kas lielā mērā ir saistīta ar strukturālām problēmām. Tas norāda uz reformu nepieciešamību, kas pieaugoša iekšējā politiskā saspīlējuma apstākļos kļūst arvien grūtāk īstenojamas. Ukraina atrodas dziļā recesijā, bez izteiktām uzlabošanās izredzēm, pat neskatoties uz devalvācijas atbalstu, kas stiprina eksporta izredzes. IKP šogad samazināsies par 8%, pietuvojoties nulles izaugsmei 2015.gadā. Sagaidāms, ka Ukraina 2016.gadā spēs atgriezties pie vāja 2% pieauguma. Inflācija ir augsta un banku sektors atrodas sarežģītā situācijā. Pastāv iespējamība, ka Eiropas Savienībai un Starptautiskajam Valūtas fondam nāksies piešķirt jaunus aizdevumus situācijas stabilizācijai. Polija, kuras ekonomikā vērojama relatīvi neliela nelīdzsvarotība, uzrāda labas pielāgošanās spējas pašreizējiem apstākļiem. Lielākā negatīvā ietekme sagaidāma no Vācijas ekonomikas vājuma, kas galvenokārt ir šoruden vērojamā ekonomiskā atslābuma pamatā, kas reizē ar Krievijas faktoru bremzē eksporta iespējas. ES fondi un procentu likmju samazināšana drīzumā varētu situāciju uzlabot un stiprināt iekšzemes patēriņu. Tādēļ neskatoties uz atslābumu, šā gada IKP kāpuma prognoze ir 2,7%, bet nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 3%, bet 2016. gadā līdz 3,5%.