Estlink - 2 darbība izlīdzina elektroenerģijas cenas Igaunijā
Elektroenerģijas tirgū Estlink - 2 darbības uzsākšana iezīmē divus svarīgus indikatorus. Viens no tiem, ko biržā redzējām uzreiz ir Igaunijas un Skandināvijas elektroenerģijas cenas tuvināšanās. Elektroenerģijas cenas Somijas un Igaunijas biržas zonām bija līdzīgas.
Otrs nozīmīgs indikators - ievērojami pieauga starpvalstu tirdzniecība, no kuras palielinās ekonomiskā labuma iegūšana klientiem. Minēto efektu var raksturot šādi: Skandināvijā bija ilgstošs zemu cenu elektroenerģijas periods un pēc Estlink - 2 darbības uzsākšanas lēcienveidīgi pieauga elektroenerģijas imports uz Baltiju, kas arī AS Latvenergo deva iespēju to pirkt saviem klientiem visā Baltijā.
Noteikti iedzīvotājiem rodas jautājums, vai tas uzreiz ietekmēja cenu, piemēram, Igaunijā, kur mājsaimniecības jau darbojas elektroenerģijas tirgus apstākļos? Jāsaprot, ka jebkurā biznesā un industrijā mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība ir nodalīta, piemēram, ja nosvārstās kafijas pupiņu cena lielajos vairumtirdzniecības tirgos, tas nenozīmē, ka jau otrā dienā to redzam veikalā, taču pēc kāda laika tas patiešām atspoguļojas arī veikalā šai pērkamai precei. Arī elektroenerģijas mazumtirdzniecības cena izmaiņas atspoguļojas periodā uz priekšu. Brīdī, kad deregulēsies elektroenerģijas tirgus uz atvērtu, šī gada vairumtirdzniecības cenas, t.sk. elektroenerģijas Estlink - 2 darbība ietekmēs cenu Latvijā nākamajā gadā.
Realizējot tirgus integrāciju un piegādes infrastruktūras attīstību, jāņem vērā būtisks aspekts, ka konkurētspējīgu ražojošu avotu izveidošana ir pamats attīstītai ekonomikai.
Pašlaik, pēc Ignalinas AES slēgšanas Lietuvā ir izveidojies cenu ziņā konkurētspējīgu ar augstu efektivitāti jaudu būtisks iztrūkums. Tas ir radījis elektroenerģijas plūsmu būtisku izmaiņu, kas rada pārslodzi Igaunijas/Latvijas pārvades starpsavienojumiem, piegādājot elektroenerģiju dienvidu kaimiņam būtiski lielākos apjomos no Igaunijas un Skandināvijas elektrostacijām. Sagaidāms, ka kārtējo reizi situācija mainīsies tiklīdz būs Lietuvas un Zviedrijas kabelis darbībā. Varam prognozēt, ka tā efekts būs jūtams daudz vairāk nekā Estlink - 2, jo starp Latviju un Lietuvu šobrīd praktiski nav pārvades ierobežojumi. Tādējādi tiek lēsts, ka vairumtirdzniecībā cenas varētu samazināties līdz 20%.
Savukārt pēc Lietuvas un Polijas starpsavienojuma izbūves, cenu izmaiņas būtiski ietekmēs CO2 kvotu cenu svārstības, jo Polijā ir attīstīta elektroenerģijas ražošana ogļu elektrostacijās. Pašlaik tas ir viens no lētākiem elektroenerģijas izstrādes resursiem. Šo elektrostaciju (tāpat kā Igaunijas elektrostaciju) konkurētspēju būtiski iespaidos ES nostādņu maiņa elektrostaciju ģenerēto CO2 tirgus principu reanimēšanā.
Kurzemes loka nozīme Baltijas un Skandināvijas elektropārvadē
Baltijas valstu integrēšanās rietumu tirgū nav tikai starpsavienojumu izbūve starp valstīm, bet arī katras valsts iekšējā pārvades tīkla attīstīšana, kura nodrošina energoapgādes neatkarību un drošumu. Savu pārvades tīklu pastiprina arī kaimiņvalstis. Igaunijā jaunbūvējamās 330kV līnijas Tartu-Viljandi-Sindi un Harku-Lihula-Sindi palielinās iespējas tranzīta plūsmām saistībā ar izbūvētiem savienojumiem Somiju un plānoto trešo savienojumu Latviju. Lietuvā 330 kV gaisvadu līniju Telšai – Klaipeda un Muša - Paņevežis izbūve pastiprinās tīklu saistībā ar topošo savienojumu savienojumu ar Zviedriju (NordBalt) savienojums. Savukārt jaunbūvējamā 330 kV gaisvadu līnija Kroņu HAES – Alitus nodrošinās lielākas plūsmas Polijas virzienā saistībā ar LitPol savienojumu.
Raugoties nākotnē, Kurzemes loka darbība, neapšaubāmi nostiprina saites un ļauj arvien spēcīgāk integrēties rietumu tirgū. Kurzemes loks ir nozīmīgs elektroapgādes infrastruktūras objekts Ziemeļu – Dienvidu koridorā. Šobrīd veidojas Baltijas jūras valstu tirgus, kuram tiek būvēti jauni savienojumi no Somijas uz Igauniju, no Igaunijas uz Latviju, no Lietuvas uz Zviedriju, no Lietuvas uz Poliju. Līdz ar to starpsavienojumu kartē Kurzemes loka nozīme ir neatsverama, jo tas ir pārvades tīkla loka posms, kas nodrošinās elektroenerģijas tranzīta plūsmu gan Latvijai, gan Baltijas jūras reģionam tirgus stiprināšanā kopumā. Elektropārvades līniju loma kļūst būtiska tad, ja rodas situācijas kā, piemēram, Zviedrijas ziemeļos, kur ir liels hidroelektrostaciju īpatsvars un reģions vēlas eksportēt savu saražoto elektroenerģiju, bet savienojumu jauda to ierobežo, - tad šīs jaunās pārvades līnijas ir ceļš, par kuru to var pārvadīt uz citām tirgus zonām, Baltiju un Poliju.
Atvērts Baltijas tirgus visos segmentos veicina tirgotāju ienākšanu
Ir jāatzīst, ka jebkurā biznesā ikviens investors, lai uzsāktu savu darbību analīzē situāciju un vidi, kurā plāno strādāt. Tas nozīmē, ka tai ir jābūt stabilai dažādu ekonomisko aspektu ziņā – nodokļu politika, skaidri biznesa spēles noteikumi un modelis. Arī elektroenerģijas tirgum ir jābūt investoru un tirgotājam piesaistošam, ir jābūt tirgus platformai, ka regulētie tarifi nav mākslīgi zemi vai arī tie ir atcelti jomās, kas nav dabisko monopolu jomas.
Otrs aspekts ir tāds, ka elektroenerģijas pārdošanas bizness ir mēroga bizness, tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi, lai tirgotājam spēles laukums būtu pēc iespējas lielāks. Protams salīdzinājumā ar Skandināviju, Baltijas elektroenerģijas tirgus ir mazs, tādēļ visu Baltijas valstu, t.sk. Lietuvas tirgus atvēršana tirgotāju konkurences piesaistei ir nozīmīgs faktors. Arī AS Latvenergo pirms dažiem gadiem savu elektroenerģijas pārdošanas biznesu abās kaimiņvalstīs sāka vienlaicīgi, jo prognozētais tirgus apjoms un sagaidāmais mērogs bija tāds, kas sekmētu ieguldītā pozitīvus biznesa rezultātus, efektīvākas izmaksas uz klientu.
Mākslīgi zemi tarifi bremzē tirgus attīstību
Jebkurā industrijā un biznesā, un kā to rāda arī Igaunijas elektroenerģijas tirgus atvēršanas piemērs, tirgus atvēršana palielina tirgus spēlētāju/tirgotāju skaitu un to ienākšanu, kā arī piedāvājumu un pakalpojumu daudzveidības attīstību un izstrādi. Igaunijā ir tirgotāji, kuri strādā elektroenerģijas pārdošanas biznesā un savā pakalpojumā papildus piedāvā arī gāzi, energorisku apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus. Šādai situācijai viens no iemesliem ir tas, ka elektroenerģijas tirdzniecības biznesā pelnīšanas iespējas ir salīdzinoši nelielas: elektrības cenu diference ir neliela, jo cenas nosaka biržā. Savukārt elektroenerģijas pārdošanas pakalpojumu savienojot tirdzniecībā kopā ar citu pakalpojumu/preču tirdzniecību, ir iespēja uzņēmējam attīstīt daudzveidīgāku savu biznesu un pakalpojumu klāstu, par relatīvi zemākām daudzveidīgā piedāvājumu paketē dalītām izmaksām.
Mākslīgi uzturēta zema elektroenerģijas cena potenciālajam investoram traucē uz tirgus darbību skatīties drošā ilgtermiņā un bremzē tā dinamisku attīstību par labu infrastruktūras attīstībai, kas ilgtermiņā samazinās pakalpojumu kvalitāti un to izjutīs arī klienti.
Ir svarīga labvēlīga vide, kurā cenas noteikšanas mehānisms nav mākslīgs, bet konkurenci veicinošs. Raugoties ilgtermiņā, ieguvums no tirgus atvēršanas ir nozares industrijai un arī klientiem, jo konkurences apstākļi spiež arvien efektīvāk tirgotājus strādāt: tai skaitā paaugstināt klientu apkalpošanas kvalitāti un attīstīt labākus un izdevīgākus pakalpojumus, sniedzot arī zemāku cenu klientam.