Viņš piebilda, ka PVN apkurei samazināšanai nāktu līdzi dažādas nevēlamas blaknes. Ministrs uzskata, ka - ja iedzīvotājiem par apkuri veidojas tik lieli parādi, tad kārtībā neesot tikai PVN, bet arī nenosiltinātas ēkas un dārgs kurināmais. E.Sprūdžs uzsvēra, ka kurināmā cenu nevarot noteikt, bet pašvaldībām nopietnāk jādomā par ēku siltināšanu. Ministrs atzina, ka viņa vadītā ministrija nevar pašvaldībām norādīt, kas jādara, bet var atvieglot nosacījumus un samazināt administratīvos šķēršļus kādu ieceru realizēšanai.
"Nosiltinot visas Rīgas daudzdzīvokļu mājas par pašreizējām cenām, vajadzētu aptuveni 900 miljonus latu. Lielākajai daļai Rīgas mājsaimniecību tādas naudas nav, un valdība tik lielu naudu Rīgai nedos. Tāpēc vainot mūs par siltināšanas kavēšanu ir tīrākais populisms, turklāt uz meliem balstīts populisms," atzina N.Ušakovs.
"Liepāja un Valmiera ir veiksmes stāsti, bet šīs pilsētas siltināšanas programmu uzsāka pirms 8 gadiem. Tur siltināšanas programmas aizsākās treknajos gados, kad nauda bija gan valstij, gan pašvaldībām, kad iedzīvotājiem bija vairāk naudas un nebija tik piesardzīgas attieksmes pret kredītiem. Tolaik Rīgā nevienai no partijām, kas bija pie varas, tik sīki projekti nelikās interesanti. Neviens ar to nenodarbojās. Mēs sākām siltināšanas programmu 2010. gadā – krīzes trakākajā laikā," avīzei sacīja Rīgas mērs.
Viņš norādīja, ka jautājums par siltināšanas darbiem aktualizējies laikā, kad "cilvēki baidās un nevēlas ņemt kredītus, kad daudzi netic siltināšanas efektivitātei un daudzi, īpaši pensionāri, neredz jēgu veikt tēriņus pasākumam, kas atmaksāsies 15 gadu laikā". "Turklāt lēmums ir jāpieņem nevis īrniekiem, bet gan tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Lēmumu var pieņemt sapulce, kas pārstāv īpašnieku vairākumu, bet to panākt ir ļoti grūti. Tas ir pietiekami ilgs process," atzina N.Ušakovs.