Rīgas ceļveža Riga in Your Pocket veidotāji par šo vietu brīdina: "Pat neskaties uz to! Bēdz projām!" Runa ir par bēdīgi slaveno bāru Royal (agrāk pazīstams arī kā Groks un Lord Pub), kas atrodas pašā Rīgas centrā, pārsimt metru attālumā no tūristu iecienītā Brīvības pieminekļa.
Rīdzinieki parasti izvairās no šīs vietas, jo ir labi informēti par bāra un blakusesošā kluba Babylon (bijušais Roxy) slikto slavu. Taču šovakar man ir citi plāni, jo esmu nolēmis veikt nelielu eksperimentu, lai novērotu, kā strādā krāpnieku izveidotā shēma. Šovakar esmu holandietis Jakobs no Amsterdamas, kurš uz pāris dienām ieradies Rīgā biznesa darīšanās. Apbruņojies ar šo stāstiņu, varonīgi dodos iekšā elles ūķī, par kuru dzirdētas briesmu lietas. Pirmais iespaids ir negaidīti labs, jo bāra priekštelpa izskatās diezgan mājīgi. Telpas ir samērā tīras, televizorā rāda Krievijas futbola spēles, pie letes tērzē kāds iemīlējies tūristu pārītis.
Royal Special
Apsēžos pie bāra letes un sagaidu, līdz mani uzrunā simpātiska bārmene. Aiz letes rosās vēl vairākas meitenes, pēc skata ne vecākas par 20 gadiem, bet manāmi arī pāris nopietna izskata vīri. "Gribi iedzert? Varbūt kādu aliņu?" angliski vaicā bārmene. Bakstu ar pirkstu dzērienu kartē un rādu uz starptautiski pazīstamo šķirni Budweiser (kartē gan rakstīts Budweser), kas maksā divus latus par puslitra kausu. Tomēr bārmene iesaka pamēģināt Lāčplēsi, kas maksā jau piecus latus. Prasu, vai tā ir laba šķire. Jā, esot labs (tas nekas, ka veikalā pudele Lāčplēša maksā tikai ap 50 santīmu). Pieci lati par kausu alus šķiet padārgi, bet lētticīgā tūrista apstrādāšana tagad tikai sākas.
Klusībā izpētu dzērienu karti, kurā var redzēt vēl lielākus brīnumus. Martini Asti šampanietis, kas veikalā maksā piecus līdz sešus latus, šeit tiek tirgots par 230 latiem. Johnnie Walker Blue Label viskija un Remy Martin XO konjaka cena norādīta 25 lati par 25 mililitriem, tas nozīmē, ka tradicionālā 0,7 litru pudele šeit izmaksātu 700 latu. Interesentiem tiek piedāvāts arī kokteilis Royal Special par 35 latiem (cerams, ka tas netiek gatavots no 90.gadu sākumā populārās spirta markas). Vēl var uzsmēķēt ūdenspīpi par nieka 80 latiem.
Kamēr malkoju alu, vēroju, kā pāris pusaudžu vecuma meiteņu apstrādā kādu iereibušu vīrieti, kurš pēc neilgām diskusijām samaksā rēķinu par 80 latiem. Pirms pusnakts bārā ienāk pašvaldības policists, bet nekas aizdomīgs nav manāms, un viņš aiziet. Vēl pēc kāda brīža pa bāra durvīm ienāk Viņa — tūristu medniece —, par kuras upuri man vajadzētu kļūt. Blonda meitene, nedaudz apaļīgu seju, pēc izskata nekas īpašs. Pie sevis nodomāju, ka varēja jau uzsūtīt kādu smukāku, jo konsumācijas* meitenes parasti tiek raksturotas kā skaistas un interesantas sarunu biedrenes.
Meitene, kas vēlāk stādās priekšā kā Kristīne, kautrīgi apsēžas man blakus un angliski saka: "Sveiks!". Neizrādu īpašu interesi par viņas klātbūtni, bet Kristīne ir neatlaidīga: "Ko gan džentlmenis šeit dara tik vēlā vakarā, vienatnē dzerot alu?" Pastāstu savu izdomāto stāstiņu: Jakobs no Amsterdamas, uz pāris dienām ieradies Rīgā biznesa darīšanās. Kristīne priecīgi iesaucas, ka esot bijusi Amsterdamā; pēc tam nedaudz parunājam par futbolu. Kristīne pastāsta, ka uz dažām dienām iebraukusi Rīgā no Liepājas, kur vietējā augstskolā studē sociālo antropoloģiju (lieki teikt, ka Liepājas Universitātē nav tādas studiju programmas).
Varam pavadīt līdz bankomātam
Manā un "studentes" sarunā iejaucas bārmene, kas vaicā: "Vai džentlmenis nevēlas uzsaukt dāmai kādu dzērienu?" Saku, ka nē, jo tikai pirms dažām minūtēm viņu satiku. Vēlāk tomēr ļaujos pierunāties, un Kristīne pasūta Martini kokteili. Šis kokteilis man izmaksā ap 30 latu, jo dzērienu kartē norādīts, ka Martini Rosso cena ir astoņi lati par 50 ml (160 latu litrā, lai gan veikalā litra pudele maksā aptuveni sešus latus).
Kādu brīdi turpinām tērzēt, kad bārā pēkšņi parādās Kristīnes draudzene Eva. Abas meitenes priecīgi apskaujas, tēlojot nejaušu satikšanos. Eva ir gados jauna rudmate, arī ne pārāk glīta, bet iereibušiem tūristiem laikam ir vienalga. Kamēr dzeru savu alu, Kristīne latviski saka Evai: "Vairāk no viņa laikam neizdosies noslaukt…" Tomēr meitenes mēģina, un bārmene ierosina, lai pasūtu kokteili arī Evai. Taisnojos, ka man nav līdzi tik daudz skaidras naudas, bet meitenes ir ļoti atsaucīgas un saka, ka varot pavadīt līdz bankomātam. Ak, cik draudzīga attieksme pret Rīgas viesi!
Šajā brīdī nolemju pārtraukt eksperimentu, jo iespējams, ka Kristīnei un Evai uzradīsies vēl kāda draudzene, kas mani iedzītu bankrotā. Meitenēm par pārsteigumu, holandiešu tūrists pēkšņi sāk runāt latviski. "Un cik tad tu gribēji no manis noslaukt?" vaicāju Kristīnei. Viņa nodur acis un kautrīgi klusē… Kad apvaicājos, cik viņa nopelna ar šo biznesu, Kristīne apvainojas un veikli dodas projām. "Idiots!" uz atvadām nikni nošņāc viņas partnere Eva.
Nosaukums mainās, saimnieki ne
Bārmenes ir nedaudz runīgākas, lai gan taisnojas, ka neko daudz par šo naudas izkrāpšanas shēmu nezina, jo tikai nesen esot sākušas šeit strādāt. Viņas saņemot 15 latu par maiņu, bet visu peļņu no bāra darbības savāc īpašnieks. Komercreģistra dati vēsta, ka Royal bāra īpašnieks ir SIA Business Card Sistem. Blēdīgo klubu īpašnieku sarakstā figurē dažādi uzvārdi, bet ir aizdomas, ka vairākus klubus kontrolē vienas un tās pašas personas, kas saistītas ar organizēto noziedzību. Piemēram, cenas Royal bārā ir gandrīz identiskas kā Vecrīgas klubā Mary, kas darbojas pēc līdzīgas shēmas.
Lai gan varas iestādes mēģina cīnīties ar šiem klubiem, uzliekot sodus un atņemot alkohola tirdzniecības licences, klubu īpašnieki mierīgi nomaina izklaides vietas nosaukumu un turpina darboties tajās pašās telpās, tikai citas SIA aizsegā. Piemēram, Royal bārs agrāk bija pazīstams kā Groks, vēlāk arī kā Lord Pub. Preses arhīvu dati rāda, ka jau 2006.gada pasaules hokeja čempionāta laikā Grokā bija konflikti starp apsargiem un hokeja līdzjutējiem, kas bija saniknoti par milzu rēķiniem. Šovasar pēc pārbaudēm Lord Pub zaudēja alkohola tirdzniecības licenci, bet drīz vien šajā vietā tika atvērts bārs Royal.
Interesanti, ka Lord Pub īpašnieks bija kāda SIA Togas, kas kā savu darbības veidu bija norādījusi "fiziskās labsajūtas uzlabošanu". Daudziem tūristiem droši vien būtu šis tas sakāms par bēdīgi slavenā kroga "labsajūtas uzlabošanas" paņēmieniem. Tipisku stāstu Riga in Your Pocket mājaslapā publicējis tūrists Serjels Ostermans: "Uz ielas satikām pāris meiteņu, kas teica, ka esot no Krievijas un ieradušās Rīgā brīvdienās. Viņas vaicāja, vai nezinām kādu labu bāru pilsētā. Kad gājām garām šim bāram (Lord Pub), viņas ierosināja ienākt un iedzert. Mēs piekritām un pasūtījām alu. Meitenes gribēja pudeli vīna un vēlāk smēķēt ūdenspīpi. Pēkšņi uz mūsu galda parādījās šokolādes kaste, un mums atnesa degvīnu. Vēlāk meitenes gribēja pasūtīt vēl vienu pudeli, bet bārmene prasīja, lai mēs vispirms samaksājam rēķinu. 750 latu! Tas ir vairāk nekā 1000 eiro!!! Stulbais vīns, ko viņas pasūtīja, maksāja 350 latu, par ūdenspīpi, kas parasti maksā ap 15 eiro, mums paprasīja 200 latu, bet šokolāde, kas parādījās uz mūsu galda, maksāja 100 latu! Mēs bijām šokēti par cenām, bet samaksājām rēķinu, jo esmu dzirdējis dažus biedējošus stāstus par tūristiem, kas atteikušies to darīt."
Citi tūristi vēsta, ka bāra apsargi viņiem draudējuši un ar varu piespieduši samaksāt rēķinu. Kādā citā Vecrīgas klubā apsargiem nepaveicās, jo viņu nolūkotais upuris izrādījās britu policists, kurš vienam no apsargiem salauza žokli un nokoda ausi. Konflikts sācies pēc tam, kad viņam pasniegts rēķins vairāk nekā par 1000 latiem. Tas vēl nav nekāds rekords, jo pirms pāris gadiem kāds ārzemnieks pēc izklaidēm Vecrīgas striptīzbārā saņēma rēķinu par 11 000 latu.
Rafaello par 40 latiem
Šogad ārzemnieki visvairāk sūdzējušies par Royal bāru, Saxon bāru pie Līvu laukuma un Mary klubu netālu no Galerijas Centrs. Eksperimenta laikā aizeju arī uz Mary, kur man uzreiz pienāk klāt meitene un uzsāk sarunu. Tomēr šoreiz laikam neesmu atzīts par gana perspektīvu medību objektu, jo drīz vien meitene pārceļas pie pavecāka ārzemnieka, kurš stūrī dzer aliņu. Klubā ienāk bariņš puišu, kas meklē striptīzu. Šovakar striptīza nav, tādēļ puiši aiziet. Mary piedāvājumā rakstīts, ka šeit pieejama arī privāta "telpu īre" uz 30 minūtēm par 100 latiem. Acīmredzot apartamenti ir ļoti ekskluzīvi, jo pēc šāda tarifa īres cena sanāk 144 000 latu mēnesī. Mary bāra cenas ir līdzīgas kā Royal, piemēram, Rafaello konfekšu kastīte šeit maksā 40 latu (vairāk nekā 2000% uzcenojums). Dabūjams arī šampanietis pudelē par 1000 latiem un kokteiļi ar romantiskiem nosaukumiem Love Drink (Mīlas dzēriens), Big Drink for the Girl (Lielais dzēriens meitenei) un Mary Special (Mērijas īpašais). Spriežot pēc sastāvdaļām, Mary Special pašizmaksa varētu būt ne vairāk par dažiem latiem, bet ar lepno nosaukumu tas tiek tirgots par 100 latiem. Mani pārņem apskaidrība, jo beidzot esmu atradis produktu ar patiešām augstu pievienoto vērtību, par ko tik daudz runā Latvijas ekonomikas eksperti. Vecrīgas cenu rekords laikam gan pieder Vāgnera ielas bāram Infinity, kur sešlitrīgo Martini Asti pudeli var nopirkt par 1899 latiem.
Vecrīgas kauna traips
Uzmanību tūristu krāpšanai Rīgā pievērsušas arī ārvalstu varas iestādes, kas mudina savus pilsoņus izvairīties no šaubīgām vietām. Piemēram, ASV vēstniecība pat izveidojusi Rīgas izklaides vietu melno sarakstu un aizliedz saviem darbiniekiem apmeklēt tādus klubus kā Babylon, Mary, Pussy Lounge un citus. Somijas varas iestādes šogad paziņoja, ka tieši Rīgā somu tūristiem ir vislielākais risks kļūt par nozieguma upuriem. Pagājušogad somu tūristi noziedznieku dēļ Rīgā zaudējuši vismaz 300 000 eiro, ziņo laikraksts Helsingin Sanomat. Tūristus apstrādā ne tikai blēdīgo klubu meitenes, bet arī kabatzagļi un negodīgi taksisti. Pavisam nesen vācu tūristiem par braucienu no Bolderājas līdz Rīgas centram pieprasīti 290 latu.
Latvijas varas iestādes jau gadiem ilgi sola cīnīties pret tūristu apkrāpšanu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem. Pagājušogad par ārzemnieku apkrāpšanu Vecrīgas naktsklubos ierosināts 51 kriminālprocess, bet lielākā daļa lietu nemaz nenonāk tik tālu, jo upuri nevēršas policijā. "Mani pārsteidz, cik bezzobaina ir Valsts policija un arī Rīgas pašvaldība, lai likvidētu šo kauna traipu no Vecrīgas," atzina Valsts prezidents
Pagājušonedēļ cīņā pret tūristu apkrāpšanu iesaistījās arī Rīgas mērs
Valsts policija apsver ideju par "luksofora sistēmas" ieviešanu. Tā palīdzētu brīdināt tūristus par aizdomīgām izklaides vietām. Katram klubam tiktu piešķirts noteiktas krāsas signāls (zaļš, dzeltens vai sarkans), pēc kura Rīgas viesi varētu spriest, vai attiecīgā izklaides vieta ir pietiekami droša. Taču nav šaubu, ka jāmainās arī Vecrīgas krogu saimnieku izpratnei par godīgiem naudas pelnīšanas paņēmieniem. Kamēr tas nebūs noticis, Rīgas un visas Latvijas seja joprojām būs blēdīgi taksisti un tādas slaucējas kā Kristīne.
*konsumācija — pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei; meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un samaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u.c.