Tāpat ostā sasniegts kruīzu pasažieru skaita rekords, pērn apkalpojot turpat 82 tūkstošus tūristu no dažādām pasaules valstīm. Kopējā kravu apjoma samazinājums skaidrojams ar energoresursu tranzītkravu (ogles un naftas produkti) apsīkumu ģeopolitisko procesu ietekmē, ko pilnībā nav izdevies kompensēt ar pieaugumu citu kravu segmentos.
Konteinerkravu segmentā pagājušais gads ir bijis īpaši produktīvs, tas tika noslēgts ar jaunu rekordu Rīgas ostā – pirmo reizi vēsturē pārkraujot vairāk nekā 5 miljoni tonnu konteinerkravu (465,4 tūkstoši TEU). Tāpat pirmo reizi Rīgas ostas vēsturē konteineru kravas bija lielākā kravu grupa un veidoja 27% no ostas kopējā kravu portfeļa. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu konteinerkravu apjoms ir pieaudzis par + 9,8%.
“Ņemot vērā sarežģīto un neprognozējamo situāciju nozarē, uzskatu, ka osta ir strādājusi veiksmīgi. Praktiski pilnībā ir aizgājušas energoresursu tranzītkravas (ogles un naftas produkti), bet visi pārējie segmenti attīstās sekmīgi, un vairākos no tiem ir pat sasniegti jauni kravu apjoma rekordi,” pozitīvi ostas darbu vērtē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Apkopotie dati par 2023. gadu rāda, ka kopējais kravu apgrozījums Rīgas ostā sasniedza 18,8 miljonus tonnu, kas ir lielākais starp Latvijas ostām un otrais lielākais Baltijas valstīs. Kravu apjoma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veidoja 20% un krituma galvenais iemesls – ogļu tranzītkravu apkalpošanas būtiska samazināšana. Pērn ogļu tranzītkravas Rīgas ostā faktiski pilnībā apstājās, samazinoties par 62%, salīdzinot ar 2022. gadu.
“Apgrozījuma rādītāji 2023. gadā apstiprina, ka Rīgas ostas ilgtermiņa stratēģija ir bijusi pareiza, kad prioritāti tika noteiktas konteinerkravas, lauksaimniecības produktu un kokmateriālu kravu segmentu, kā arī kruīza nozares attīstība,” atzīmē Ansis Zeltiņš.
Otrā lielākā kravu segmenta – kokmateriālu – plūsmas saglabājās salīdzinoši zemā līmenī. Kopā 2023. gadā tika pārkrauts 4,62 miljoni tonnu kokmateriālu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tas saistīts ar ekonomikas bremzēšanos un zemo pieprasījuma līmeni tradicionālajos eksporta tirgos.
Lauksaimniecības produktu kravas pērn bija trešais lielākais kravu segments Rīgas ostā un to pārkraušanas apjoms 2023. gadā sasniedza 3,47 miljonus tonnu, kas ir par 18,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī šajā segmentā 2023. gadā sasniegts augstākais rādītājs ostas pastāvēšanas vēsturē. No lauksaimniecības produktiem ostas termināļos visvairāk tiek pārkrauti kvieši, bet otrs lielākais kravu veids ir rapsis. Tāpat uz kuģiem tiek krauti arī pākšaugi un dažāda veida lopbarības produkti.
Starp ostai nozīmīgām kravu grupām aizvadītajā gadā ir parādījušās arī vairākas jaunas, piemēram, akmens šķembas, kas veido jau 4% no ostas kopējā kravu apgrozījuma. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, akmens šķembu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā ir palielinājušies par 23%. Šķembas ir importa krava, kas pārsvarā tiek izmantota būvniecības vajadzībām Latvijā un Baltijas valstīs. Tiek sagaidīts, ka saistībā ar lielu būvniecības projektu realizāciju Baltijas valstīs nākamajos gados, pieprasījums pēc akmens šķembām palielināsies, un augs arī šī kravu segmenta apgrozījums Rīgas ostā.
Tāpat jau ziņots, ka ļoti veiksmīgi ir aizvadīta 2023. gada kruīza sezona, atvedot uz Rīgu 81,7 tūkstošus tūristu, kas ir jauns kruīza pasažieru skaita rekords.
Prognozējot ostas attīstību šogad, Rīgas brīvostas pārvaldnieks uzsver: “Transporta, loģistikas un ostu nozarē nākamajā gadā turpināsies nenoteiktība. Pastāv cerība, ka ekonomikai stabilizējoties, paaugstināsies aktivitāte tirgū, kas ietekmēs arī preču plūsmu caur Rīgas ostu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka transporta nozari būtiski satricinājumi var skart arī nākamajā gadā, jo karš turpinās, sankcijas, tirdzniecības aizliegumi un boikoti var aptvert arvien jaunas preču grupas, transporta veidus un loģistikas virzienus. Loģistikas piegāžu ķēdes, kas izveidojušās šobrīd, var atkal tikt pilnībā izjauktas un nav prognozējams kādu iespaidu tas atstās uz Rīgas ostu”.
Kā atzīst gan Rīgas brīvostas pārvaldes analītiķi, gan ostas termināļu pārstāvji, 2023. gads jāvērtē kā “jaunais normālais”. Pastāv cerība, ka zemākais punkts ostā pārkrauto kravu apjoma ziņā ir sasniegts. Tagad jācenšas ar katru gadu kravu apjomus atkal audzēt, vairāk skatoties inovāciju, pievienotās vērtības paaugstināšanas, ostas viedās industrializācijas virzienā.
“Arī nākamajā gadā izaicinājums būs saglabāt un audzēt ostas kravu apgrozījumu. Pašreizējā ģeopolitiskajā un tirgus situācijā to var paveikt tikai mainot redzējumu uz ostas attīstību. Kravu apjomu ilgtermiņā var nodrošināt tikai attīstot Rīgas ostu kā augstas pievienotās vērtības industriālo klasteri ar jaudīgiem loģistikas pakalpojumu sniedzējiem, mūsdienīgām ražotnēm, inovāciju un pētniecības centriem, turpinot ostas visaptverošu digitalizāciju un automatizāciju, īstenojot zaļās enerģijas, vides un apkaimju projektus”, norāda A. Zeltiņš.