Saskaņas frakcijas vadītāja Anna Vladova aģentūrai LETA norādīja, ka frakcija joprojām atbalsta Burovu un ir gatava sadarboties, taču pirms līguma parakstīšanas "vēlas pārliecināties, ka viss darbs tiešām noritēs rīdzinieku labā". Vienlaikus Vladova nekomentēja - kā tieši frakcija šādu pārliecību varētu gūt.
Tas nozīmē, ka droša balsu pārsvara Burovam vēl nav, jo patlaban viņu atbalsta 11 GKR deputāti un septiņi domnieki no Neatkarīgās deputātu frakcijas un deputātu bloka Rīgai!, kopumā veidojot 18 balsis.
Ar atbalsta gūšanu raiti nesokas arī otram kandidātam Zepam, kurš aģentūrai LETA atzina, ka joprojām nav atradis vienotu valodu ar Vienotību un Jauno konservatīvo partiju, kuras iestājas par ārkārtas vēlēšanām.
Tikmēr nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK frakcijas, kura līdz šim visvairāk bija paudusi gatavību atbalstīt Zepu, vadītājs Dainis Locis aģentūrai LETA sacīja, ka par savu balsojumu un turpmāko stratēģiju lems pirmdien, īsi pirms gaidāmās domes sēdes.
Pats Zeps savukārt aģentūrai LETA pieļāva, ka "daudz kas var mainīties konkrētajā vēlēšanu dienā". Vienlaikus viņš neizslēdza scenāriju, ka, ja līdzšinējie opozīcijas kolēģi neatbalstīs viņa kandidatūru, tas varētu sarežģīt sadarbību arī nākotnē. ""Rīvēšanās" starp politiskajiem spēkiem notiek ik pa brīdim. Tīri emocionāli sastrādāties būs grūtāk," sacīja Zeps.
Vienlaikus viņš norādīja, ka, neraugoties uz trūkstošajām balsīm, savu kandidatūru atsaukt neplāno.
Kā ziņots, Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanas gaidāmas 19. augustā plkst. 10.
Ja Burovu atbalsta GKR, Saskaņa, NDF un bloks Rīgai!, viņam tiek nodrošinātas 35 no 60 deputātu balsīm, ar ko pietiek kļūšanai par Rīgas mēru. Savukārt, ja Zepu atbalstītu visa līdzšinējā opozīcija - viņam būtu vismaz 24 balsis. Viena balss paliek neatkarīgajai deputātei Baibai Brokai, kura solījusi par Burovu nebalsot.
Kļūšanai par Rīgas mēru nepieciešama 31 domnieka balss.