Tiesas spriedumā skaidrots, ka ar Rīgas domes Īpašuma departamenta 2020.gada 7.jūlija lēmumu Bergam atteikts iepazīstināt ar tāmi, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu un nav publiskojama, jo pilnsabiedrība "LNK, RERE", kas ir tāmes autors, iebilst pret tās izpaušanu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) mikroblogošanas vietnē "Twitter" tiesas lēmumu vērtē pozitīvi. "Spriedums rada precedentu un juridisku pamatu, kas ļaus Rīgas domei nākotnē nodrošināt lielāku atklātību lielo iepirkumu tāmēs! Tāmju informācijai jābūt pēc iespējas atklātai - tas jānosaka jau konkursa nolikumā. Aizbildināšanās ar komercnoslēpumu vairs nestrādās," pauda Staķis.
Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pretendentu piedāvājumi nav vispārpieejama informācija, respektīvi tie ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju. Šāds ierobežojums likumā noteikts, lai aizsargātu pretendentu likumiskās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu.
Vēlāk Bergs vērsies domē kā Rīgas domes deputāts, tomēr nesagaidot atbildi no Rīgas domes uz tā gada 27.oktobra iesniegumu un nepiekrītot lēmumam, viņš pērnā gada 2.novembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt domes lēmumu par prettiesisku un uzlikt par pienākumu Rīgas domei izsniegt viņam minēto tāmi.
Bergs pieteikumā tiesai norādījis, ka Konkurences padome 2019.gada septembrī ir atklājusi nozīmīgus aizliegto vienošanos slēgšanas riskus tieši būvniecības nozarē. Viņaprāt, valsts un pašvaldību pasūtījumiem ir jābūt daudz caurspīdīgākiem, nekā tie ir šobrīd. Tas mazinātu korupcijas, aizliegtu vienošanās (karteļu) slēgšanas riskus.
Rīgas dome, paskaidrojumos par pieteikumu, norādījusi, ka lēmumu uzskata par pamatotu, savukārt pieteicēja pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu. Rīgas domes ieskatā, priekšroka konkrētajos apstākļos ir dodama ierobežoti pieejamas informācijas aizsardzībai, nevis tās izsniegšanai. Tāpat uzsvērts, ka pārbaudi par iespējamo karteli būvniecības sektorā Konkurences padome jau ir uzsākusi.
Rīgas domei esot pamats paļauties, ka Konkurences padome nonāks pie pamatota slēdziena, vai būvniecības sektorā ir bijusi kāda aizliegta vienošanās dalībnieku vidū un tieši attiecībā uz kādiem konkrētiem projektiem. Savukārt pieteicēja mērķis, pieprasot minēto tāmi, visticamāk esot kādu "priekšlaicīgu apgalvojumu izteikšana publiski vēl pirms Konkurences padomes galīgā atzinuma par karteļa esamību vai neesamību un attiecīga lēmuma spēkā stāšanos".
Tiesa, pārbaudot tās rīcībā esošo tāmi, atzina, ka pilnsabiedrības Rīgas domei iesniegtā tāme varētu saturēt tādu komersantam piederošu informāciju, kuras atklāšana varētu negatīvi ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju, tāpēc tā uzskatāma par komercnoslēpumu.
Tomēr, vērtējot pilnsabiedrības argumentus par kaitējuma iespējamību konkrētajā lietā, secināts, ka tie ir vispārīgi, proti, uzņēmums nav norādījis, kā tieši tāmes atklāšana Bergam negatīvi ietekmētu pilnsabiedrību un tās biedrus. Kā izriet no pilnsabiedrības argumentiem, tie ir vērsti uz gadījumiem, ja tāme tiktu atklāta publiskai pieejai, proti, jebkurš būtu tiesīgs nekontrolēti iepazīties ar to, kā arī, ja ar tāmes saturu tiktu iepazīstināti pilnsabiedrības un to biedru konkurenti.
Tiesa secināja, ka konkrētajā lietā nav tādu pierādījumu, kā arī uz tādiem nav norādījuši lietas dalībnieki, ka pieteicējs būtu saistīts ar kādu no konkrētiem un ticamiem riska faktoriem. Turklāt persona, kurai kļuvusi zināma ierobežota satura informācija ir saistīta ar pienākumu to nenodot tālāk citām personām, kurām šāda pieeja nav ļauta, piebilda tiesā.
Vienlaikus tiesa atzina, ka pieprasītā informācija ir pietiekoši nozīmīga sabiedrībai, jo saistīta ar pašvaldības ieguldītās mantas un līdzekļu izmantošanas efektivitāti un šādas informācijas atklāšana bija samērojama ar iespējamo kaitējumu pilnsabiedrības interesēm. Līdz ar to tiesa secināja, ka Rīgas dome nepamatoti atteica izsniegt vai ļaut Bergam iepazīties ar izmaksu tāmi.
Tiesa Rīgas domei uzlika par pienākumu divu nedēļu laikā pēc šā sprieduma spēkā stāšanās izsniegt Bergam Mežaparka estrādes 1.kārtas tāmi, kā arī no domes budžeta līdzekļiem atlīdzināt viņam samaksāto valsts nodevu 30 eiro apmērā.
Kā aģentūru LETA informēja Jaunā konservatīvā partija, Bergs norādīja, ka Mežaparka estrādes projekts ir viens no finansiāli apjomīgākajiem Rīgas domes projektiem, kura būvniecībai tērēti desmitiem miljoni eiro.
"Tā kā šī ir visas sabiedrības samaksāto nodokļu nauda, es uzskatu, ka ikvienam ir jābūt iespējai iepazīsties ar katra centa iztērēšanas lietderību," atzīmējis Rīgas domes deputāts.
Lietas pieteicēja ieskatā, šī uzvara būs ļoti labs precedents, jo viņš tiesā vērsās nevis kā Rīgas domes deputāts, bet gan kā privātpersona, kas, viņaprāt, nozīmē to, ka līdzīgos gadījumos tiesībām iepazīties ar pašvaldības tēriņiem būtu jābūt katram rīdziniekam.
Pēc tāmes saņemšanas deputāts ir nolēmis aicināt ar to iepazīties būvniecības speciālistus un ekspertus, kuri varētu sniegt par šīm tāmēm viedokli un ziņot par rezultātiem.
Gadījumā, ja Bergs vai eksperti konstatēs kādas pārmaksas vai pozīcijas par kurām ir samaksāts, bet realitātē neeksistē, plānots vērsties tiesībsargājošās iestādēs, lai piedzītu līdzekļus no atbildīgajiem, informēja politiķis.
Partijā norādīja, ka tās deputāti Rīgas domē un arī Saeimā turpinās strādāt pie iniciatīvas publiskot visas publisko tēriņu tāmes, lai kliedētu aizdomas, ka zem komercnoslēpuma var tikt paslēpta izšķērdība vai korupcija.
Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana sākās 2016.gada 11.martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.