"Gluži pretēji - Rīgas pilsētas pašvaldībā šo noteikumu pieņemšanas gadījumā rinda būtiski pieaugs. No visiem bērniem, kas šobrīd saņem līdzfinansējumu, tikai daļa izmantoja iespēju pieteikties rindā no jauna. Pieņemot šo noteikumu projektu, arī šie bērni, kuri pašvaldības pirmsskolu rindā nestāv, formāli tiks reģistrēti rindā, lai būtu iespēja saņemt valsts atbalstu, un mērķis likvidēt rindas uz pašvaldības pirmsskolām netiks sasniegts," Rīgas domes izglītības speciālistu nostāju skaidroja departamenta preses pārstāve Indra Vilde.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments norāda, ka noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā netiek skaidrots, kādus aprēķinus veicot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noteikusi, ka valsts un pašvaldības kopējais līdzfinansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 130 latu. Noteikumu projektā noteiktais kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējuma apjoms vienam izglītojamajam nav pamatots ar konkrētiem aprēķiniem, tāpēc šāda līdzfinansējuma griestu noteikšana nav saprotama.
Noteikumu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka, pēc 43 Rīgas privāto pirmsskolu sniegtajiem datiem, vidējā privātās pirmsskolas noteiktā mācību maksa 2012.gadā bija 170 latu, taču noteiktie līdzfinansējuma griesti nekādā veidā neliedz privātajai pirmsskolas izglītības iestādei noteikt sava sniegtā pakalpojuma izmaksas.
Vilde norāda, ka Rīgas pilsētas pašvaldība, nosakot līdzfinansējumu 93 latu apmērā, šai summai par pamatu ir ņēmusi viena izglītojamā vidējās izmaksas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.
Šobrīd noteikumu projektā ir nosaukta kopējā summa, proti 130 latu, kas tiek plānota kā līdzfinansējums, bet nekur netiek atrunāts, cik lielu summu no tās segs pašvaldības, cik - valsts. Tāpat nav stingri definēts, ka valsts jebkurā gadījumā maksās 100 latu, jo tiek lietots jēdziens, ka valsts finansējums varētu būt "līdz 100 latiem", uzsver speciālisti.
Rīgas pašvaldība atzinīgi vērtē valsts centienus sniegt atbalstu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidēšanai, tomēr vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumi paredz īstermiņa risinājumu uz četriem mēnešiem - no 2013.gada septembra līdz 2013.gada decembrim - un tas nerisinās problēmu. "Turklāt nekur nav atrunāts, kas notiks pēc šiem četriem mēnešiem, un vai arī turpmāk finansējums šim mērķim tiks paredzēts valsts budžetā," piebilda Vilde.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi Saeimā grozījumus Izglītības likumā, lai tiktu izstrādāta kārtība pabalstu piešķiršanai par bērniem, kuri nav tikuši bērnudārzā. Izmaiņas paredz - "ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tā sedz pirmsskolas izglītības programmas (no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanas pamatizglītības ieguves uzsākšanai) izmaksas tās administratīvajā teritorijā esošam privātam pakalpojuma sniedzējam, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".
Pēc likuma stāšanās spēkā ministrija sagatavos attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.
Kā ziņots, šogad no septembra kopējais valsts un pašvaldības atbalsts bērniem, kuri nav tikuši bērnudārzā un izglītojas privātajā pirmsskolas iestādē, nevarēs mēnesī pārsniegt 130 latu, bet valsts atbalsts būs līdz 100 latiem mēnesī, to paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie noteikumi par kārtību, kādā tiek aprēķināts un sadalīts valsts atbalsts bērniem no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanas pamatizglītības ieguves sākšanai, ja bērns saņem šo pakalpojumu privātā izglītības iestādē.
Uz pabalstu līdz 100 latiem mēnesī varēs pretendēt tie bērni, kas pirmsskolas izglītību apgūst Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētās privātās izglītības iestādēs, kuras īsteno licencētas vispārējās vai speciālās pirmsskolas izglītības programmas, un vienlaicīgi ir reģistrēti rindā uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.
Noteikumos paredzēts, ka valsts atbalsta apmērs vienam izglītojamam ir līdz 100 latiem mēnesī. Taču vienlaicīgi ir noteikts, ka valsts atbalsta apmērs vienam bērnam nedrīkst pārsniegt finansējumu, kādu privātajai pirmsskolas izglītības iestādei līdzfinansē pašvaldība. Līdz ar to kopējais valsts atbalsta un pašvaldības līdzfinansējuma apjoms vienam bērnam nepārsniegs 130 latu mēnesī.