Nolemts demontēt obelisku 374.strēlnieku divīzijai, kas sāka Rīgas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem un piemiņas zīmi - akmens Sarkanās armijas uzbrukuma vietā Ķīšezera krastā.
Kā norādīts informācijā deputātiem, pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienības okupētajās valstīs, tajā skaitā Latvijā, tika uzstādīti pieminekļi par godu Padomju armijas karavīriem kā atbrīvotājiem no vācu fašisma. Tika glorificēta Padomju Savienības un tās militāro spēku izšķirošā loma karā, tāpat tika pausta vēsts par komunistiskās ideoloģijas pozīciju nostiprināšanos okupētajās valstīs.
Arī Rīgā tika uzstādīti pieminekļi, lai iezīmētu vietas, no kurām Sarkanās armijas karavīri veica Rīgas centra ieņemšanu, pasludinot šo datumu par pilsētas "atbrīvošanas" dienu.
Latvijai un latviešu tautai šī "atbrīvošana" izvērtās gadu desmitiem ilgā okupācijā un represijās, norādīts dokumentos deputātiem. Šādi pieminekļi nav tikai bezpersoniskas un neitrālas vēstures liecības, to uzturēšana pauž vēstījumu, ka notikumi un personas, kas tajos iemūžināti, ir pelnījuši sabiedrības uzmanību un atzinību.
Rīgas dome uzdeva Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas pieminekļu aģentūra" veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu obeliska un piemiņas zīmes demontāžu ne vēlāk kā līdz 15.novembrim.
Rīgas domes sēdē pret šo padomju armijas objektu demontēšanu iestājās Latvijas Krievu savienības (LKS) deputāti un "Saskaņas" deputāts Konstantīns Čekušins.
LKS aicināja šos objektus neiznīcināt, bet saglabāt kā vēstures liecības. Vladimirs Buzajevs (LKS) rosināja minētos objektus pārcelt uz memoriālā Otrā pasaules kara upuriem Biķerniekos teritoriju. Taču šis priekšlikums netika atbalstīts.
Kā ziņots, speciālā komisija ir identificējusi un valdība atbalstījusi 69 demontējamus padomju režīmu slavinošus objektus.
Starp tiem ir arī iepriekš minētais obelisks, kas ticis izgatavots no vietējiem obeliska formas kapakmeņu piedāvājumiem. Tam neesot nekādas mākslinieciskās vai arhitektūras vērtības un tā ideoloģisko slodzi nosaka vien attiecīgs uzraksts.