Tāpat jaunā Attīstības programma paredz veltīt papildu uzmanību pasažieru pārvadājumu segmenta attīstībai, vienlaikus turpinot darbu pie jaunu kravu piesaistes, kravu diversifikācijas, būtiskas ostas infrastruktūras attīstības un ostas pārvaldības modeļa pilnveidošanas.
"Rīgas brīvostas jaunā Attīstības programma ir ļoti nozīmīgs plānošanas dokuments, kas noteiks ostas turpmāko attīstības kursu nākamajā desmitgadē. Osta ir viens no Rīgas un arī visas Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem, līdz ar to veiksmīga ostas attīstība ir viens no būtiskiem Rīgas izaugsmes priekšnosacījumiem. Rīgas brīvostas valde ir rūpīgi sekojusi līdzi jaunās Attīstības programmas izstrādes procesam un arī turpmāk lielu uzmanību veltīs programmas īstenošanas uzraudzībai," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Rīgas brīvostas Attīstības programma 2019.-2028. gadam ir visaptverošs plānošanas dokuments, kas ietver esošās situācijas novērtējumu, tirgus analīzi, kravu apgrozījuma prognozes, attīstības stratēģiju ar definētiem 14 stratēģiskajiem mērķiem, to izpildes un rezultatīvajiem rādītājiem un kritērijiem. Stratēģiskie mērķi ir formulēti un strukturēti atbilstoši četrām galvenajām Rīgas brīvostas pārvaldes darbības jomām: kravu pārkraušanai un pasažieru pārvadājumiem, pievienotās vērtības, ražošanas un teritorijas attīstībai, infrastruktūras attīstībai un inovācijām, kā arī ostas pārvaldībai.
"Sekojot līdzi globālajām tendencēm, Rīgas brīvosta ir pamainījusi savu darbības stratēģiju. Ir pagājis laiks, kad kravas "meklēja" ostu, pašreizējā situācijā gan ostas pārvaldei, gan ostā strādājošiem uzņēmumiem ir jāapvieno pūliņi kravu piesaistē un jāiet arī kravu diversifikācijas virzienā, jābūt gataviem kravu nomenklatūras maiņai. Jaunajā attīstības plānā esam fokusējuši uzmanību uz industrializāciju – veicināsim ražošanas un pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību, kā arī efektīvāku ostas teritorijas izmantošanu un attīstības projektu piesaisti brīvajām Rīgas ostas teritorijām," akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Detalizēta rīcība mērķu sasniegšanai, arī to finansēšanas avoti un ekonomiskais pamatojums tiek noteikti secīgos Darbības plānos – pirmais Darbības plāns 2019.-2022. gadu periodam, savukārt nākamie – katrs trīs gadu periodam. Minētie plānošanas dokumenti ļaus elastīgāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, nepieciešamības gadījumā aktualizējot atsevišķus stratēģiskos mērķus vai darbības virzienus.
Rīgas brīvostas Attīstības programma 2019.-2028. gadam iezīmē divus kravu apjoma attīstības scenārijus – Minimālo un Optimistisko. Minimālais scenārijs paredz situāciju, kad vienlaikus izpildās vairāki Rīgas brīvostai nelabvēlīgi tirgus faktori, savukārt Optimistiskais scenārijs aplūko situāciju, kad jūras kravu pārvadājumu tirgus attīstīsies Rīgas brīvostai labvēlīgi.
Minimālais scenārijs ieskicē Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma samazināšanos nākamajā desmitgadē līdz 29 milj. tonnu, kur galvenais iemesls tam ir energoresursu kravu samazinājums. Neskatoties uz to, pretstatā kravu kopapjomam, šis scenārijs paredz konteinerkravu apgrozījuma palielinājumu līdz 610 tūkst. TEU 2027. gadā.
Optimistiskais scenārijs savukārt paredz, ka Rīgas brīvostas kopējais kravu apgrozījums nākamajos desmit gados ļaus atgriezties 41 milj. tonnu līmenī. Šajā pieaugumā lielāko ieguldījumu dos konteinerkravas, to apjomam pieaugot līdz 720 tūkst. TEU 2027. gadā. Jāatzīmē, ka šis scenārijs iezīmē 2037. gadu kā gadu, kad konteinerkravu apjoms Rīgas brīvostā pārsniegs 1 milj. TEU robežu, lielāko īpatsvaru veidojot tranzīta kravām. Palielināsies arī pasažieru skaits: no 830 tūkst. 2017. gadā līdz 1 milj. 2027. gadā.
Rīgas brīvostas Attīstības programmas 2019.-2028. gadam izstrādes procesā veiktajā tirgus izpētē konteinerkravas, lauksaimniecības un mežrūpniecības kravas ir identificētas kā Rīgas brīvostas perspektīvie kravu segmenti. Attīstības potenciāls ir arī pasažieru pārvadājumiem. Konteinerkravas ir visstraujāk augošais kravu segments Latvijā. Pēdējo desmit gadu periodā to apjoms ir divkāršojies, pieaugot vidēji par 10 % gadā un sasniedzot 470 tūkst. TEU. Rīgas brīvosta nodrošina 99 % no Latvijas ostu kopējā konteinerkravu apgrozījuma. Arī turpmākajiem gadiem šī segmenta attīstības perspektīva ir pozitīva. Lauksaimniecības kravu (t. sk. labības un labības produktu) attīstības potenciālu Rīgas brīvostā nosaka divi faktori: Latvijas graudu eksporta apjoma pieaugums, kā arī iespējas piesaistīt tranzīta kravas no kaimiņvalstīm (Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas) un Ukrainas. Arī mežrūpniecības kravu apgrozījumu Rīgas brīvostā galvenokārt veido Latvijas eksports, un ir sagaidāms, ka mežrūpniecības kravu apjoms Rīgas brīvostā būs stabils.
Rīgas brīvostas Attīstības programma 2019.-2028. gadam izstrādāta saskaņā ar Likumu par ostām. Izstrādes procesā tika piesaistīti starptautiskie konsultanti no Roterdamas ostas, kā arī SIA Grant Thornton Baltic. Attīstības programmu 2018. gada 20. decembra sēdē ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas valde.
TrollisJT
vispirms