Lēmums par to, vai Rīga iegūs iespēju pēc trīs gadiem rīkot Eiropas kinobalvu pasniegšanas ceremoniju, varētu būt zināms 2012.gada martā.
Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas vadītāja Diāna Čivle norādīja, ka ideja pieteikt Rīgas kandidatūru pasākumam radusies, apmeklējot 2010.gada Eiropas kinobalvu pasniegšanas ceremoniju Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un pārrunājot to ar pasākuma organizatoriem.
"Pārliecinājāmies, ka arī šis ir pasākums, ko mēs varam Rīgā noorganizēt," viņa teica. "Šķita, ka tas ir ļoti labs veids, kā izcelt Eiropas kino apbalvošanu un labāko filmu parādi tieši Eiropas kultūras galvaspilsētā," sacīja Čivle. Tāpat tiktu veidots sava veida tilts uz 2015.gadu, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, jo ceremonija notiek gada beigās.
Pašlaik viens no pasākuma kuratoriem Gints Grūbe devies uz šā gada Eiropas kinobalvu pasniegšanu Berlīnē, kur varētu arī kļūt skaidrāks, kāda Rīgai būs konkurence uz šī pasākuma rīkošanu 2014.gadā.
Kā iespējamās vietas Eiropas kinobalvu pasniegšanai Rīgā Čivle minēja Kongresu namu, kuru līdz tam laikam plānots pārbūvēt, vai arī atsevišķu Arēnas Rīga daļu. Savukārt ceremonijas ietvaros demonstrējamās filmas varētu tikt demonstrētas gan Rīgas un citu Latvijas pilsētu kinoteātros, gan, iespējams, arī netradicionālās vietās.
Kinokritiķe Dita Rietuma norādīja, ka tērēt miljonu eiro šī pasākuma rīkošanai būs jēga tikai tādā gadījumā, ja organizatori ceremonijas ietvaros spēs mērķtiecīgi popularizēt arī Latviju un tās kino.
"Lai kā visiem būtu apnicis igauņu pozitīvais piemērs, pagājušogad, kad Eiropas kinobalvas tika sadalītas Tallinā, ceremoniju pārraidīja neskaitāmās valstīs un igauņi bija darījuši visu, lai visās iespējamās vietās nodarbotos ar valsts tēla un igauņu kino reklāmu šī vārda vislabākajā nozīmē," sacīja Rietuma.
Eiropas kinobalvu pasniegšana ik pārgadu notiek Berlīnē un ik pārgadu - kādā citā Eiropas pilsētā, un katru gadu ceremonijas līmenis un tā piesaiste nacionālajam kontekstam ļoti atšķiras, norādīja kinokritiķe. Viņasprāt, igauņi pērn paveikuši lielisku darbu, lai vācu kompānijas veidotā standarta ceremonija būtu jēgpilna un plaši izskanētu arī Igaunijas vārds.
"Tas ir tas lielais jautājums - vai mēs to spēsim.. Tā var būt vējā izmesta nauda un tas var būt arī brīnišķīgs reklamēšanas veids," norādīja Rietuma.
Ja Rīga iegūs tiesības 2014.gadā rīkot Eiropas kinobalvu pasniegšanas ceremoniju, tās organizēšanā būtu jāapvienojas gan prasmīgiem reklāmistiem, gan kino nozares pārstāvjiem. "Jābūt veselīgai sinerģijai starp jauneklīgu izpratni par stilu un mārketingu un zināšanām par Latvijas kino kultūras vērtībām. Tā būtu ideālā laulība," sprieda kinokritiķe.