Laika posmā no 2010. līdz 2017.gadam bijusi vērojama pilsētas iedzīvotāju skaita stabilizācija, taču turpmākajos piecos gados līdz 2022.gadam iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājās par 32 600 jeb 4,6%.
Valstī kopumā iedzīvotāju skaits šajā periodā ir samazinājies par 4,1%.
Rīgā joprojām esot vērojams iedzīvotāju skaita dabiskais samazinājums. 2020.gadā iedzīvotāju skaita dabiskais samazinājums, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem bija seši cilvēki, nedaudz pārsniedzot valsts vidējo rādītāju - 5,9 cilvēki.
Migrācijas negatīvais saldo 2020.gadā Rīgā bija 4,5, kas ir ievērojami lielāks nekā vidēji valstī, kur tas bija 1,8.
Rīgā ir 380 700 darbaspējas vecuma iedzīvotāju, kas ir par 3100 iedzīvotājiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šīs grupas īpatsvars pilsētas iedzīvotāju skaitā palielinājās no 60,8% līdz 61,9%.
Galvaspilsētā dzīvo 94 500 bērnu un jauniešu, gada laikā samazinoties par 1800.
Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies. 2021.gada sākumā lielākās tautības Rīgā bija latvieši - 47,2% un krievi - 36,0%.
2021.gadā nodarbināto Rīgas iedzīvotāju skaits bija 300 900, gada laikā samazinoties par 4500.
Pagājušajā gadā Rīgā lielākais strādājošo skaita samazinājums bija finanšu, apdrošināšanas, zinātnisko un pārējo pakalpojumu, operācijas ar nekustamo īpašumu jomā.
2021.gadā bezdarbnieku skaits pilsētā samazinājās par 4300 cilvēku. Gada beigās pilsētā bija 13 700 bezdarbnieku jeb 4,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
Pieaugot ekonomiskajai izaugsmei pērn vidējā mēneša bruto darba samaksa galvaspilsētā sasniedza 1434 eiro, palielinoties par 12,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā darba samaksa straujāk pieauga privātajā sektorā.