"Skaidrojums [labības kravu apmēra pieaugumam no Rīgas brīvostas] pamatā ir pērnā gada labā graudu raža un labāki piedāvājumi no ostas. Tāpat šajā ostā krities citu kravu pārvadājumu apmērs un tā meklēja, ar ko līdzšinējās kravas labāk aizvietot," viņš sacīja, piebilstot, ka attiecīgā osta šogad izrādījusi lielāku sadarbības aktivitāti nekā iepriekš.
Jansons arī pastāstīja, ka no Rīgas brīvostas uz citām valstīm nosūtītā labība bijusi dažāda - gan pārtikas, gan lopbarības kvalitātes. Iepriekšējos ražas gados graudkopības nozare vairāk sadarbojās ar Liepājas un Ventspils ostām.
VAKS valdes priekšsēdētājs prognozēja, ka Rīgas brīvostā pārkrauto Latvijas labības kravu apmērs nākamajā ražas gadā būs atkarīgs no šīs ostas piedāvājuma un ievāktā graudu ražas apmēra kopumā Latvijā.
LETA jau vēstīja, ka no Rīgas brīvostas šogad pirmajā ceturksnī nosūtīti 583 800 tonnu labības un labības produktu, kas ir par 65,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola norādīja, ka tas ir lielākais apgrozījuma kāpums starp visiem ostā pārkrauto kravu veidiem. Turklāt gandrīz pusi jeb 271 100 tonnu no visa apmēra Rīgas ostas termināļi eksportējuši martā - laikā, kad visā pasaulē uzliesmoja Covid 19 pandēmija. Viss minētais apmērs ir Latvijā izaudzētā labība.