Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Burovs: Āgenskalna tirgus iepriekšējais nomnieks to apsaimniekoja nerentabli

Āgenskalna tirgus iepriekšējais nomnieks - SIA Roveks - nespēja to rentabli apsaimniekot, aģentūrai LETA pauda Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Pēc viņa teiktā, laikā, kad SIA Roveks apsaimniekoja Āgenskalna tirgu, tā finansiālie rādītāji ar katru gadu samazinājās. Atbilstoši apkopotajiem finanšu datiem, laikā no 2013. gada līdz 2015. gadam, Āgenskalna tirgus apgrozījums ar katru gadu samazinājās - 2013. gadā Āgenskalna tirgus apgrozījums 229 330 eiro apmērā veidoja 3,3% no kopējā RCT apgrozījuma, 2014. gadā tie bija 224 087 eiro jeb 3,2%, bet 2015. gadā tie bija jau 139 809 eiro jeb 2% no kopējā Rīgas Centrāltirgus (RCT) apgrozījuma. RCT Āgenskalna tirgu pārņēma savā pārziņā 2016. gada 1. aprīlī, aizvadīto gadu noslēdzot ar apgrozījumu 317 843 eiro apmērā, kas veidoja 4,6% no kopējā RCT apgrozījuma. Savukārt Āgenskalna tirgus apgrozījuma sagaidāmā izpilde 2017. gada beigās ir 347 040 eiro jeb 5% no RCT apgrozījuma.

Spriežot pēc finansiālajiem rādītājiem, Burovs sacīja, ka SIA Roveks nespēja adekvāti apsaimniekot Āgenskalna tirgu, par ko liecina arī tā apgrozījuma apmēra pieaugums laikā, kad tirgus apsaimniekošanu savā pārziņā pārņēma RCT. "Rezultāts ir tāds, kāds tas ir šobrīd. Šeit nav nekādas emocijas, šeit ir cipari. Tad, kad RCT pieņēma lēmumu, un mēs viņiem arī ieteicām to darīt, 2016. gadā izbeigt līgumu ar SIA Roveks, apgrozījums palielinājās divas reizes – no 2% uz 4,6%. Cipari liecina, kā strādāja SIA Roveks. Man nevajadzētu to stāstīt," uzsvēra Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs.

Savukārt komentējot SIA Roveks direktora Jevgeņija Šeleņina publiski pausto, ka RCT vadība un Rīgas dome kavējusi Āgenskalna tirgus attīstību, Burovs sacīja, ka Šeļeņins bija iepriekš vērsies Rīgas domes Īpašumu departamentā ar vēlmi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) naudu tirgus attīstībai no Kultūras ministrijas (KM) programmām, kas paredzēta vēsturiskiem īpašumiem kultūras mantojuma sakārtošanai. Burovs norādīja, ka Šeļeņins ES naudu tirgum gribēja piesaistīt caur privātu kompāniju, ar kuru SIA Roveks bija noslēgts līgums.

Tomēr Burovs uzsvēra, ka lēmumi saistībā ar ES naudu tiek pieņemti konkursa kārtībā atbilstoši noteiktiem kritērijiem, un tā ieguve caur kādu privātu uzņēmumu, balstoties tikai uz solījumiem dabūt finansējumu, ir apšaubāma. Turklāt naudas piesaisti caur programmu, kas paredzēta kultūrvēsturiskiem objektiem, nav iespējams piesaistīt caur objektu, kurā notiek komercdarbība, jo tam jābūt kultūras objekta statusā.

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs skaidroja, ka SIA Roveks bija iepriekš informējis par tirgus tehnisko stāvokli, tomēr tā nebija norādījusi, ka tam ir nepieciešami plaša mēroga remontdarbi. Tāpat viņš norādīja, ka uzņēmums iepriekš bija paudis apņēmību pildīt nomas līgumā ar RCT noteikto normu katru gadu ieguldīt līdzekļus Āgenskalna tirgus attīstībā. "Viņi solīja, ka plāno paši sev piesaistīt investoru un atjaunot tirgu. Viņi visu laiku kaut ko solīja. Jā, viņi veica kaut kādus darbus, bet tie darbi bija minimāli, un šobrīd redzams, ka tie bija absolūti nepietiekoši. Šobrīd nepieciešami kardināli, lieli darbi, lai sakārtotu to īpašumu," skaidroja Burovs.

Taujāts, vai tomēr atbildība par ēkas tehnisko stāvokli nebūtu jāuzņemas RCT, jo tas bija ēkas nomātājs, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs sacīja, ka, protams, RCT valde ir atbildīga par Āgenskalna tirgus ēku, tomēr to plašāk ir grūti komentēt, jo ap to laiku, kad tika veiktas pārbaudes RCT pārvaldītajos Rīgas tirgos, mainījās RCT vadība. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Rīgas domes Pilsētas īpašumu departaments bija viens no Āgenskalna tirgus tehniskā stāvokļa izpētes ierosinātājiem, ņemot vērā neizdevīgo apsaimniekošanas līgumu ar SIA "Roveks".

Vienlaikus Burovs skaidroja, ka patlaban RCT galvenais uzsvars ir uz tā teritorijas sakārtošanu Centrālās stacijas tuvumā. Pēc viņa teiktā, lēmumi par investīcijām objekta sakārtošanā tiek pieņemti balstoties uz uzņēmuma apgrozījuma rādītājiem. Ņemot vērā, ka 92% apgrozījuma veido RCT, tas ir loģisks solis ieguldīt līdzekļus objektā, kam ir labākie finanšu rādītāji. Līdz ar to, balstoties uz Āgenskalna tirgus finanšu datiem, RCT ir svarīgi apsvērt, vai uzņēmumam ir vērts ieguldīt līdzekļus tā attīstībā ar cerību caur to gūt lielāku peļņu, vai tam tomēr būtu jāatbrīvojas no tāda peļņu neesoša aktīva. "Šobrīd tas ir jautājums par, ko līdz 15.janvārim domās RCT valde," sacīja Burovs.

Kā ziņots, Burovs šā gada novembra beigās Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas ārkārtas sēdē par Āgenskalna tirgus ēkas pašreizējo tehnisko stāvokli un tā nākotnes potenciālu piedāvāja pēc tirgus slēgšanas pārņemt to no RCT Īpašumu departamenta pārziņā un rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Tāpat viņš piedāvāja veidot īpašu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas visas domē esošās frakcijas, kurā diskutētu un meklētu risinājumu līdzekļu piesaistei tirgus renovācijai.

Deputāti un atbildīgās institūcijas ilgstoši diskutēja par tirgus nākotnes attīstības iespējām un visi vienprātīgi piekrita, ka pēc teritorijas slēgšanas un vēlāk - rekonstrukcijas - Āgenskalna tirgū nebūtu jāparedz nekāda cita veida darbība kā tikai tirgošanās, kas tur bijusi līdz šim.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) iepriekš paziņoja, ka tirgus rekonstrukcijai nepieciešamā finansējuma apmērs ir aptuveni 10 miljoni eiro.

Līdz ar to Burovs rosināja nodot Āgenskalna tirgu Īpašumu departamenta pārziņā, kas varētu atrast līdzekļus ēkas iekonservēšanai un vēlāk meklēt iespējas piesaistīt finansējumu darbības atjaunošanai.

Deputāti vienojās, ka līdz nākamā gada 15. janvārim RCT un Īpašumu departaments izstrādās Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju un iesniegs to izvērtēšanai Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejai un vēlāk - Rīgas domei.

Jau vēstīts, ka no 2018. gada 1. janvāra uz rekonstrukcijas laiku tiks pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība.

Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925. gadā. Tā kopējā platība ir 8300 kvadrātmetru. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20. gadsimta sākuma racionālais jūgendstils.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas