Ārkārtas vēlēšanu gadījumā, Saskaņa diskutēs, vai tagadējiem Rīgas domniekiem būtu jākandidē

Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs raidījumam paudis, ka vairāki domē ir strādājuši jau desmit gadus, tāpēc ne vien šķeltniekiem, bet arī pārējiem no domes frakcijas būtu jāuzņemas atbildība par tagadējo krīzi. de facto atgādina, ka pagaidām gan domē vairākuma nav ne koalīcijai, ne tiem, kas vēlētos sarīkot ārkārtas vēlēšanas.

Saskaņas Rīgas dome frakcija nupat piedzīvojusi nopietnu krīzi – četru deputātu izslēgšanu, līdz ar to arī vicemēra un domes komitejas vadītāja amatu zaudēšanu. Domes koalīcijai, kurā Saskaņa ilgus gadus strādā kopā ar partiju Gods kalpot Rīgai (GKR), nu ir 28 vietas no 60.  Turklāt līdz galam nav skaidrs, vai savus domnieka pienākumus varēs pildīt bijušais Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes loceklis Maksims Tolstojs, kuram kriminālprocesā par izšķērdēšanu un dokumentu viltošanu kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties konkrētām personām. Vai starp tām ir arī frakcijas kolēģi, Tolstojs tieši neatbild :”Aizlieguma nav nevienam. Es varu strādāt ar Ušakovu, ar Vladovu, ar visiem citiem deputātiem es varu strādāt," raidījumam apgalvo Tolstojs.

Lai gan Saskaņas Rīgas domnieki politiskās krīzes izraisīšanā vaino četrus šķeltniekus, kuri neesot pakļāvušies frakcijas disciplīnai, partijas valdes sēdē izskanēja arī rosinājums ārkārtas vēlēšanu gadījumā sarakstā neiekļaut nevienu no tagadējiem domes deputātiem. Pēc raidījumā vēstītā, pagaidām gan šī Urbanoviča ideja atbalstu neguva, tomēr viņš norāda, ka vērtējama ir visu Rātsnama saskaņiešu atbildība. “Visu laiku bija kopā, viss bija labi, un tagad izrādās, ka nē. Tie, kas apsūdz otrus, apsūdz sevi; kas lamā otru, lamā sevi," Urbanovičs sacīja raidījumam. Politiķis gan uzskata, ka patiesībā šobrīd ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē nevēlas neviens - ne pozīcija, ne opozīcija. 

Tomēr pret šādu scenāriju šobrīd iestājas jaunā mēra Daiņa Turlā frakcija GKR. “Jautājums par ārkārtas vēlēšanām dzirdams medijos, un pārsvarā to popularizē pamatā cilvēki, kas neplāno nedz piedalīties, nedz arī uzņemties atbildību par iespējamajiem zaudējumiem šajās vēlēšanās. Mēs uzskatām šobrīd, ka mums ir visas iespējas nostabilizēt situāciju domē tā, lai mēs izpildītu dotos solījumus saviem vēlētājiem: dotos 2017.gadā izpildīt līdz 2021.gadam," de facto pauda GKR frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko: 

Pret ārkārtas vēlēšanām iebilst arī šonedēļ Neatkarīgo deputātu frakciju nodibinājušais bijušo saskaņiešu kvartets, jo tas apdraudēšot darbu pie Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta. Tomēr arī Turlā piedāvājums par frakciju padomi vai “varavīksnes modeli” viņus nepārliecinot, tāpēc četrinieks rosināja vienā sēdē atlaist gan mēru, gan abus vicemērus, un tad sākt sarunas no nulles, it kā Rīgas dome būtu nupat sanākusi. Atsaucība gan neesot liela, raidījumam atzīst jaunās frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs.

Turlais sola darīt visu, lai Rīgas dome strādātu – ja opozīcija viņa piedāvāto sadarbības variantu noraidīšot, viņa rezerves plāns esot nodrošināt līdz šim koalīcijai bijušās 32 balsis. Kā tieši viņš to iecerējis panākt, Turlais neatklāj. Iespēju pašam iniciēt ārkārtas vēlēšanas, piemēram, sasaucot pēc kārtas trīs domes sēdes bez kvoruma, Rīgas mērs noraida. Turlais arī atsakās prognozēt, vai spēs savā amatā nostrādāt visus divus gadus vai arī būs viens no īslaicīgākajiem Rīgas mēriem. “Pēc sava iekšējā satura esmu kristietis, līdz ar to pie zīlniekiem nestaigāju un nenodarbojos ar horoskopu lasīšanu. Tas jūsu jautājums ir vairāk tieši tajā jomā," viņš sacīja.

Balsojums par neuzticību Dainim Turlajam gaidāms 20.jūnijā, bet vēl pirms tam Rīgas mērs varētu sasaukt sēdi, kurā mēģinās atcelt no vicemēra amata Vadimu Baraņņiku, atņemot viņam arī vairāku pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētāja tiesības.