Gājienam bija pulcējušies aptuveni divdesmit lielākoties vecāka gadagājuma cilvēku, kuri jau pirms gājiena sākuma iesaistījās skaļās diskusijās ar oponentiem, tostarp asa vārdu apmaiņa notika arī ar kādu krievu valodā runājošu žurnālistu.
Aptuveni 15 minūtēs sasniedzot Brīvības pieminekli, gājiens noslēdzās mierīgi. Pie Brīvības pieminekļa gan pasākuma dalībnieki vēl kādu laiku uzturējās, dziedot patriotiska rakstura dziesmas.
Gājiena dalībniekiem rokās bija ziedi, viņi nesa arī Latvijas karogu un vairākus plakātus ar uzrakstiem: "Ne latvisku, bet latviešu Latviju" un "Latviešu tautai jābūt bruņotai".
Rātslaukumā novietotas vairākas policijas mašīnas, un pasākuma norisi uzmana aptuveni divdesmit policistu, vēl vairāki kārtības sargi atrodas automašīnās.
Jau vēstīts, ka aktīvists Uldis Freimanis piektdien organizē gājienu par godu 70.gadadienai kopš Baigā gada beigām.
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa informēja, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) iepriekš bija uzdevis Rīgas pašvaldības policijai rūpīgi sekot 1.jūlijā plānotā gājiena norisei.
Rīgas pilsētas izpilddirektors gājienu nav aizliedzis, jo nav bijuši iebildumi no tiesībsargājošam institūcijām. Taču, ja tiks novēroti sabiedriskās kārtības pārkāpumi, nacistiskā režīma slavināšana, aizliegtās simbolikas lietošana vai citi likuma pārkāpumi, gājiens tiks nekavējoties pārtraukts, norādīja Ušakovs.
Vēstīts arī, ka aktīvists Freimanis plašāku publicitāti iemantoja pērn 1.jūlijā, kad viņš plānoja sarīkot gājienu, pieminot vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā. Toreiz, neskatoties uz tiesas atļauju, 1.jūlijā paredzētais gājiens tā arī nenotika, jo Freimanis pāris stundu pirms gājiena sākuma bija izsaukts uz Drošības policiju (DP) saistībā ar sākto kriminālprocesu par nacistiskās Vācijas noziegumu slavināšanu. Daži cilvēki vēlējās doties gājienā, tomēr policija to liedza, jo bez gājiena rīkotāja klātbūtnes to nedrīkst darīt. Četrus cilvēkus aizturēja.
DP sāka kriminālprocesu, lai izvērtētu, vai, organizējot 1.jūlijā pieteikto gājienu, kurā bija plānots pieminēt vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā, nav saskatāma nacistiskās Vācijas kara noziegumu slavināšana. DP kriminālprocesu izbeidza šogad janvārī, un tā ietvaros nebija neviena aizdomās turētā.
Par Baigo gadu dēvē laiku no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada jūlijam, kad Latvijā ienāca padomju vara. Savukārt pirms 70 gadiem 1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca vācu armija.