Šoreiz Zemes diena sakrīt ar Lielo piektdienu, tādēļ mēs nerīkojam tādas lielas akcijas, kā citus gadus. Es pati došos dabā, lai priecātos par to, un aicinu to darīt arī citus.
No vides problēmām Latvijā jāizceļ intensīvā mežu izciršana. Aktuāla ir cilvēku vēlme būvēt skaistākajā vietā. Tagad izmanto saukli, ka jāmeklē jebkādi veidi, kā attīstīties.
Jāizceļ arī atomelektrostaciju būve mums visapkārt, kas var radīt radioaktivitātes draudus: stacija Pēterburgā, kā arī plānotie projekti tepat Visaginā, Kaļiņingradā un Baltkrievijā.
Rīgā viena no ievērojamākajām problēmām ir gaisa piesārņojums, ko mums jau pārmet Eiropā. Katrs ceturtais elpceļu slimnieks sirgst tieši gaisa piesārņojuma dēļ.
Zemes dienā ikvienam vajadzētu padomāt par savu rīcību. Mums vajadzētu samazināt savu patēriņu. Jāapzinās, ka jebkura rīcība izraisa sekas. Varam mazgāt veļu ar videi draudzīgiem pulveriem, izmantot sabiedrisko transportu un velosipēdus. PSRS laikā vienu televizoru lietojām gadus 20, bet tagad jau pēc pieciem visu uzskatām par novecojušu. Varbūt nav jālido pāri visai pasaulei? Vai Varšavā un Maskavā nevar nokļūt ar citu transportlīdzekli? Mēs aizmirstam par lidmašīnu degvielas patēriņu. Arī zaļā elektroenerģija ir ļoti politizēts jautājums, taču kura ir zaļākā? Katrs politiskais spēks atbalsta savu. Mums tūkst kopīgas nostādnes valstiskā līmenī. Tagad valdība runā par AES būvi, bet citas pasaules valstis pēc Japānas traģēdijas piesardzīgi pārdomā atomelektroenerģijas nākotni. Taču Latvijai vajagot.
* Vides aizsardzības kluba viceprezidente
Zemes diena liek padomāt par ekoloģiju un dabas aizsardzību, jo Zeme - tā ir dzīva būtne. Mums vides aizsardzība ir pārvērtusies zaļajā patēriņā. Cilvēki iet iepirkties uz ekoveikalu un domā, ka sargā vidi. Zemes diena ir laiks, kad pievērsties dabai un nedomāt par patēriņu, bet gan novērtēt to, cik Zeme ir skaista. Arī tepat Latvijā. Mums netrūkst ūdens, kā dažviet citur pasaulē, turklāt varam redzēt arī gadalaiku maiņu, kamēr citur ir nebeidzama vasara vai vēl biežāk rudens.
Šoreiz Zemes diena sakrīt ar Lielo piektdienu, tādēļ mēs nerīkojam tādas lielas akcijas, kā citus gadus. Es pati došos dabā, lai priecātos par to, un aicinu to darīt arī citus.
No vides problēmām Latvijā jāizceļ intensīvā mežu izciršana. Aktuāla ir cilvēku vēlme būvēt skaistākajā vietā. Tagad izmanto saukli, ka jāmeklē jebkādi veidi, kā attīstīties.
Jāizceļ arī atomelektrostaciju būve mums visapkārt, kas var radīt radioaktivitātes draudus: stacija Pēterburgā, kā arī plānotie projekti tepat Visaginā, Kaļiņingradā un Baltkrievijā.
Rīgā viena no ievērojamākajām problēmām ir gaisa piesārņojums, ko mums jau pārmet Eiropā. Katrs ceturtais elpceļu slimnieks sirgst tieši gaisa piesārņojuma dēļ.
Zemes dienā ikvienam vajadzētu padomāt par savu rīcību. Mums vajadzētu samazināt savu patēriņu. Jāapzinās, ka jebkura rīcība izraisa sekas. Varam mazgāt veļu ar videi draudzīgiem pulveriem, izmantot sabiedrisko transportu un velosipēdus. PSRS laikā vienu televizoru lietojām gadus 20, bet tagad jau pēc pieciem visu uzskatām par novecojušu. Varbūt nav jālido pāri visai pasaulei? Vai Varšavā un Maskavā nevar nokļūt ar citu transportlīdzekli? Mēs aizmirstam par lidmašīnu degvielas patēriņu. Arī zaļā elektroenerģija ir ļoti politizēts jautājums, taču kura ir zaļākā? Katrs politiskais spēks atbalsta savu. Mums tūkst kopīgas nostādnes valstiskā līmenī. Tagad valdība runā par AES būvi, bet citas pasaules valstis pēc Japānas traģēdijas piesardzīgi pārdomā atomelektroenerģijas nākotni. Taču Latvijai vajagot.