Vienlaikus prezidents sagaidot aktīvāku tiesībsarga Romāna Apsīša darbību un uzskata, ka tiesībsargam ir plašāk jāskaidro sabiedrībai sava darbība Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzībā.
"Biroja likvidācijas jautājums neaktualizētos, ja nerastos šaubas par tiesībsarga darba efektivitāti," uzskata V.Zatlers.
Kā vēstīts, gan bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Ilze Brands Kehris uzskata, ka Tiesībsarga biroja likvidāciju nedrīkst pieļaut. Jautājumu par tā turpmāko likteni skatīs koalīcijas partiju sanāksmē, par valdības lēmumu saņemtas pretrunīgas ziņas - iespējams, tam dota konceptuāla Ministru kabineta piekrišana. Arīdzan Tiesībsarga Romāna Apsīša oponenti viņa paša birojā teic, ka iestāde nav likvidējama, bet piekrīt Cilvēktiesību centra vadītājai, ka tā darbība šobrīd nav kvalitatīva.
Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Tiesībsarga institūcijas izveides iniciatore:
Nekādā ziņā nedrīkst likvidēt Tiesībsargu Latvijā. Tās ir
bijušas gadiem ilgas pūles, lai juridiski nostādītu Tiesībsarga institūciju uz
kājām, tas ir bijis grūts darbs iegūt pietiekamu politisku atbalstu Tiesībsarga
biroja izveidošanai. Šo garā laika periodā smagā darbā izveidoto nedrīkst tagad
vienā mirklī iznīcināt, tas būtu negatīvs signāls par Latviju. Nav konkrēta mēroga,
kādā jādarbojas Tiesībsargam, tas nozīmē, ka, protams, šajos apstākļos var
samazināt personālsastāvu, var samazināt institūcijas budžetu, bet nedrīkst
likvidēt Tiesībsargu kā institūciju.
Ilze Brands Kehris, Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja:
Likvidēt Tiesībsarga biroju būtu pilnīgs absurds. Šāda iestāde ir katrai valstij, un tā ir absolūti nepieciešama, lai būtu viena neatkarīga iestāde, kas pārrauga gan cilvēktiesības, gan pārvaldi valstī. Ilgu laiku ir bijusi runa par dažādām iespējām uzlabot Tiesībsarga
darbību, un jautājums par Tiesībsarga vadību arī šobrīd paliek
dienaskārtībā. Tomēr tas nav iemesls un ir pilnīgi nepieņemami, ka
valdība kā par vienu no budžeta jautājumiem varētu ķerties klāt arī
Tiesībsarga birojam.
Otrs jautājums ir par to, kādā veidā Tiesībsargam vajadzētu tikt ar savu situāciju galā. Varbūt, ka Saeima pirms pāris mēnešiem neveica savu lomu, kad bija iespēja pievērst uzmanību efektivitātes jautājumam tieši ar konkrēto vadību. Ir nepieņemami, ka valdība sākusi runāt par likvidāciju, jo tas nav valdības jautājums. Par to var lemt tikai Saeima, tāpēc tas, ka vispār parādījās šāda veida valdības diskusijas, no viņu puses ir pilnīgi nepieņemami un neprofesionāli.
Diāna Šmite, Tiesībsarga biroja arodbiedrības pārstāve:
Domāt par Tiesībsarga likvidāciju sevišķi šā brīža ekonomiskajā situācijā, kad daudzu cilvēku cilvēktiesības daudzos gadījumos tiek apdraudētas, nerunājot nemaz par to, ka cilvēktiesības kā tādas vairs nav prioritāte, ir pilnīgi aplami. Tiesībsargs veic divas būtiskas lietas - viena ir cilvēktiesību aizsardzība, otra ir valsts pārvaldes iestrāžu darbības uzraudzība. Tās ir divas ļoti būtiskas lietas, kas valstij būtu jāīsteno.
Vai Tiesībsargs ir attaisnojis savu darbību? Protams, man gribētos redzēt, ka šī iestāde darītu daudz vairāk, aktīvāk iesaistītos valstī notiekošajos procesos. Iestādei ir jābūt aktīvi reaģējošai, jādarbojas preventīvi. Man grūti šobrīd apelēt, ka iestāde darbojas maksimāli piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Es domāju, ka iestāde varētu darīt daudz vairāk. Tāpēc ir vajadzīgs spēcīgs iestādes virzītāju fokuss, jo viss ir atkarīgs no iestādes vadītāja.
Iestāde nav likvidējama nekādā gadījumā, turklāt esam uzņēmušies arī starptautiskās saistības, tāpēc jāņem vērā, kas draud ar šo saistību neizpildi. Tiesībsarga birojs ir domāts cilvēkiem, lai atbalstītu vai palīdzētu viņiem. Šādai iestādei neesot, cilvēkiem savu tiesību aizsardzībai atliek vienīgi vērsties tiesā, kas ir garš un sarežģīts process.
(pievienots Zatlera viedoklis pirmajās trīs rindkopās)