Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK koalīcijas sadarbības padomei ir iesniegusi grozījumus partiju finansēšanas likumā, lai šo juridisko šķērsli partijas izveidošanā noņemtu, Dienu informēja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Likuma grozījumi paredz - ja politiskais spēks, kas izveidots uz partiju apvienības bāzes, ir tās saistību pārņēmējs, tad tam ir arī tiesības pretendēt uz valsts finansējumu, kas paredzēts apvienībai. Vienotība un Zatlera Reformu partija piedāvātās izmaiņas likumā konceptuāli atbalsta, apstiprināja to pārstāvji.
Līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām ne Vienotība, ne Visu Latvijai!-TB/LNNK partijas reģistrēt nevarēja pagūt, jo ir noteikts trīs mēnešu termiņš, kurā prasījumus pret apvienību veidojošām partijām var pieteikt tie, pret kuriem kādai no tām ir saistības. Līdz ar Vienotības nodibināšanu darbību izbeidza Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai. Taču Vienotība līdzās jaunajai partijai saglabāja arī apvienību, kuru veido Vienotības partija un reģionālā partija Tukuma pilsētai un novadam. Pēc līdzīga principa darbojas arī Saskaņas centrs, kuru veido Saskaņaun Latvijas Sociālistiskā partija. Viens no Vienotības līderiem Dzintars Zaķis paskaidroja, ka tā ir apzināta rīcība ar domu, ka, iespējams, apvienībā pēc laika varētu iekļauties vēl kāda partija. Arī Vienotības deputāts Jānis Lāčplēsis nav nevienā partijā un pieļāvis kādreiz iesaistīties reģionālajā partijā. Savukārt VL-TB/LNNK nevēlas veidot paralēlās organizācijas, tāpēc ierosina novērst nepilnības likumā, kas kavē politisko spēku konsolidāciju. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis, ka, likvidējot apvienību, jaundibinātajai partijai nebūtu iespējams pretendēt uz valsts budžeta finansējumu.