Vīķe-Freiberga: aicināt gāzt valdību ir bezatbildīgi

Tomēr viņai nav šaubu, ka «acīmredzot partijas ir novērtējušas latviešu vēlētāja spriestspēju un atmiņas garumu», ja atkal var priekšgalā virzīt tādus cilvēkus kā Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs, atbildot uz jautājumu, teica eksprezidente.Viņa arī asi kritizēja pašreizējās partijas, kuras nav bijušas un joprojām nav ieinteresētas jaunu un spējīgu cilvēku ienākšanā politikā un ierēdniecībā. V.Vīķe-Freiberga teica, ka līdz šim tā saucamās vecās partijas bija priecīgas varu paturēt savās rokās. «Viņi rūpējās, lai ne spējīgākie nonāktu amatos, lai neviens neapdraudētu varas monopolu. Tā nav laba augsne, lai gadu gaitā radītu rezervistu rindu, ko gatavot stāties pie darba,» teica bijusī prezidente.Viņasprāt, sevišķi svarīgi jaunu cilvēku ienākšana nepieciešama ierēdniecībā, kur Latvijā tā arī nav izdevies izveidot neatkarīgu un profesionālu ierēdņu «armiju». «Visur ir vajadzīga nopietna aprite, lai varētu atlasīt labākos, gan ierēdņiem, gan politiķiem. (..) Latvijā ierēdniecībā ir grūti izveidot bezpartijisku ierēdniecības slāni, kurā karjeru nosaka vien viņu profesionalitāte, ministrijas tiek izmantotas kā partiju barotnes. Tas ir ļoti nopietns trūkums,» teica V.Vīķe-Freiberga.Viņa ļoti nopietni apelēja pie sabiedrības saprāta, atgādinot, ka demokrātiskā valstī viens cilvēks nevar valdīt. Par uzplaukušo vadonisma ideju V.Vīķe-Freiberga teica, ka «Ulmaņlaikā arī bija problēmas, bet par tām nerunāja, jo Ulmanim bija ministrs Bērziņš», kurš rūpējās par tautai sniedzamām ziņām.«Gan demokrātija, gan diktatūra pieļauj kļūdas, bet diktatūras kļūdas maksā daudz dārgāk,» teica bijusī prezidente.Viņa uzskata, ka Latvijā būtu iespējams tautas vēlēts prezidents, kuram pozitīvais piemērs ir Lietuva. Taču ļaudīm, ja viņi vēlas šādu prezidentu, pēc V.Vīķes-Freibergas domām, tad jābūt gataviem arī iesaistīties ne tikai idejiski, bet arī ar saviem naudas līdzekļiem, līdzīgi kā par Baraka Obamas ievēlēšanu ASV, ziedojot kaut 25 dolārus, rūpējušies amerikāņi. «Visai tautai jābūt gatavai ar savu naudu iesaistīties. Nekas nevar notikt, ja tam neziedo laiku, pūles un līdzekļus,» teica V.Vīķe-Freiberga.