Teju pusmiljona latu lielā LNO parāda dēļ KM anulēja līdzšinējā Operas direktora Andreja Žagara uzvaru izsludinātajā konkursā uz direktora amatu, kā arī ierosināja disciplinārlietu pret S. Zvidriņu. Lai glābtu Operu no parādu nastas, izveidota darba grupa, līdz nedēļas beigām konkursa kārtībā tiks izvēlēta operatīvā vadība, kas pusgada laikā centīsies tikt galā ar finanšu iztrūkumiem.
«Informācija par to, ka LNO ir maksātnespējas pazīmes, bija jau no pagājušā gada pārskata, taču nekas netika darīts, lai to uzlabotu vai kā savādāk reaģētu,» otrdien presei apgalvoja Ž. Jaunzeme-Grende, vainojot valsts sekretāri bezdarbībā un problēmu slēpšanā. S. Zvidriņa piedāvā citu versiju: «Problēmas radās 2010. gadā, kad biju bērna kopšanas atvaļinājumā, atgriežoties darbā, secināju, ka LNO strādājusi ar zaudējumiem un kreditoru saistības ir 1,2 miljoni latu.» Jūnijā veikts Operas iekšējais audits, pēc kura administrācija apņēmusies sakārtot personāla jautājumus un uzlabot finanšu situāciju, komunikācija starp ministriju un LNO notikusi nepārtraukti. Viņa norāda, ka Operas finanšu grūtības sākušās 2009. gadā, kad, konsolidējot valsts budžetu, LNO budžets samazināts par pusmiljonu.
«Jautājums par Operu ir tikai pakārtots, šobrīd ir sākta izrēķināšanās ar ierēdniecību,» uzskata S. Zvidriņa un norāda, ka, visticamāk, sekošot disciplinārlietas arī pret citiem KM darbiniekiem. Premjeram Valdim Dombrovskim viņa otrdien nodevusi iesniegumu, kurā informē par vairākiem ministres rīkojumiem, kuros manāmas interešu konflikta pazīmes. S. Zvidriņa norāda, ka viņas disciplinārlieta «netiks izskatīta objektīvi, bet gan - lai izrēķinātos ar valsts sekretāri, kura nepilda ministres mutiski uzdotos pretlikumīgos vai valsts interesēm neatbilstošos uzdevumus», tādēļ lūdz V. Dombrovski garantēt objektīvu lietas izskatīšanu.
Kā vienu no galvenajiem iemesliem atbrīvošanai no amata S. Zvidriņa min domstarpības par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecību. Nacionālā būvnieku apvienība (NBA) ministrijai nosūtījusi vēstuli, kurā vērš uzmanību uz statistikas datu iespējamu nepareizu piemērošanu, aprēķinot līgumcenas samazināšanu deflācijas dēļ, kā rezultātā no līgumcenas ieturēti vairāk nekā pieci miljoni latu. S. Zvidriņa apgalvo, ka ministre mutiski norādījusi LNB projekta īstenošanas nodaļas vadītājam I. Builim neinformēt LNB projekta uzraudzības padomi par to, ka indeksācija par šā gada 2. un 3. ceturksni nav veikta, tā radot valstij zaudējumus aptuveni miljona latu apmērā. Iepriekš gan ministre solījusi LNB jautājumos neiejaukties, jo NBA pārstāvis RBS Skals padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns esot tuvs viņas draugs. NBA pārstāve Marta Krivade stāsta - diskusija par indeksācijas problēmām sākta jau šā gada pirmajā pusē, vēl pirms ministres stāšanās amatā, turklāt NBA arī nepieprasa pārskatītas indeksācijas piemērošanu jau noslēgtajam līgumam. Ž. Jaunzeme-Grende uzsver - līgumu ar bibliotēkas būvniekiem ministrija nemainīs.
Iesniegumā premjeram S. Zvidriņa min arī citus iespējamos kultūras ministres pārkāpumus - Ž. Jaunzeme-Grende devusi rīkojumu pārtraukt veselības apdrošināšanas polišu iepirkumu, jo nav izvēlēts «pareizais brokeris», kā konsultants piesaistīts viņas vīrs Ants Grende, SIA Marsh Latvia pārstāvis. Ministre arī esot izdarījusi spiedienu, lai noslēgtu mierizlīgumu tiesvedībā par laikā līdz 1991. gadam Rīgas kinostudijā uzņemto filmu autortiesībām.
Kā Dienai pavēstīja Ministru kabineta pārstāve Zanda Šadre, V. Dombrovskis otrdien ar S. Zvidriņas iesniegumu nebija iepazinies, kad tas notiks, premjers pieņems lēmumu par turpmākām iespējamām darbībām.